Par godu 2014. gada Nobela prēmijai medicīnā Latvijas Zinātņu akadēmijā šonedēļ norisinājās nozīmīgs pasākums, kurš Latvijai ir svarīgs ne tikai tāpēc, lai Latvijas sabiedrībai pastāstītu, kāda nozīme ir trīs ārvalstu zinātnieku atklājumam medicīnā, par ko viņi šonedēļ saņems prēmiju, bet arī – lai aktivizētu zinātnisko domu Latvijā un mudinātu jaunos zinātniekus Nobela prēmijas cienīgiem atklājumiem. «Tas ir simbolisks brīdis, kad varam pulcēties akadēmijas atjaunotajā zālē un runāt par zinātnes sasniegumiem,» sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Pateicoties Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, sarīkojuma laikā varēja apskatīt Baltijā vienīgo Nobela prēmijas medaļu, kas 1908. gadā tika pasniegta biologam, celulārās imunitātes teorijas pamatlicējam Iļjam Mečņikovam. Medicīnas vēstures muzejs glabā zinātnieka memoriālo priekšmetu kolekciju, kuru 1975. gadā tas pārņēma no Mečņikova memoriālā muzeja Maskavā. Sarīkojumā bija apskatāms Nobela prēmijas medaļas oriģināls, kas glabājas muzeja fondos. Kā pastāstīja O. Spārītis, muzejā līdz šim bijusi izlikta medaļas kopija. I. Mečņikova mantojums, tostarp medaļa, nav vienīgais, kas Latviju saista ar Nobela prēmiju. Latvijai ir arī savs Nobela prēmijas laureāts, tiesa, pagaidām vienīgais. Prēmija 1909. gadā piešķirta fizikālās ķīmijas pamatlicējam Vilhelmam Ostvaldam, kurš dzimis Rīgā 1824. gadā, bet 1887. gadā pārcēlās uz dzīvi Leipcigā.
«Latvijā arī šodien strādā pasaules līmeņa zinātnieki, piemēram, Organiskās sintēzes institūtā, kurā institūta direktora Ivara Kalviņa un zinātnieka Eināra Ložas vadībā izgudrota aktīvā viela ASV reģistrētām pretvēža zālēm – belinostats,» sacīja O. Spārītis. Taču šis atklājums praktiski pieder tiem, kuri izpētei un zināšanu lietošanai praksē atvēlējuši līdzekļus, ķīmisko formulu pārvērtuši produktā, un to diemžēl Latvija, ņemot vērā zemo finansējumu zinātnei, pašlaik nevar atļauties. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā savukārt atklāts veids, kā ar asinsanalīzes palīdzību ir atklājams kuņģa vēzis jau pirmajā stadijā.
Šāgada Nobela prēmija medicīnā piešķirta trim zinātniekiem – ASV dzimušam britu profesoram Džonam O’Kīfem un diviem norvēģiem – Meijai-Britai Mozerei un Edvardam Mozeram. Zinātnieki atklāja šūnas, kas veido pozicionēšanās sistēmu smadzenēs un nodrošina iespēju cilvēkiem orientēties telpā, sava veida GPS sistēmu. «Kā es no Stradiņa slimnīcas varu nokļūt līdz Zinātņu akadēmijai, kas man ļauj to izdarīt? Vai tas ir mans mobilais tālrunis, kurā ir navigācija?» lekcijā par zinātnieku atklājumu sacīja kardiologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Andrejs Ērglis. Pētot smadzeņu darbību, zinātnieki hipokampā – jūras zirdziņam līdzīgā veidojumā, atklāja vienības, kas aktivizējās tikai tad, kad pētījumā izmantotās žurciņas atradās noteiktā platformā, kad dzīvniekiem bija jāsasniedz konkrēta vieta. Zinātnieki atklāja, ka šo ceļu, kā nokļūt vajadzīgajā vietā un kā atrast pareizo virzienu vietā, kurā jau esi kādreiz bijis, diktē noteiktas šūnas, kuras turklāt ir izkārtotas noteiktā secībā. A. Ērglis uzsvēra, ka šis atklājums ir ļoti būtisks jaunu ārstēšanas metožu izstrādē smagām un līdz šim neārstējamām centrālās nervu sistēmas slimībām, piemēram, Alcheimera slimībai.
Sarīkojumu rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija, Zviedrijas vēstniecība Latvijā un kompānija Roche Latvija, kuras vadītājs Rauls Vēliņš uzsvēra, ka, tieši pateicoties zinātniekiem, ir iespējams radīt zāles un uz jebkuru aptieku nogādāt medikamentus, ar ko ārstē onkoloģiskas un citas saslimšanas. Viņš izteica cerību, ka Latvijā medicīnas sasniegumiem pievērsīs tikpat lielu uzmanību kā panākumiem sportā un kultūrā.