Latvijas pārtikas nozares uzņēmēji arvien biežāk izmanto zinātnieku padomu, izstrādājot konkurētspējīgus un veselīgus produktus. Par šādu veiksmīgas sadarbības paraugu izvērtušās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieku un uzņēmuma Milzu! radītās graudaugu pārslas. Tās iekļuvušas arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) 11 pērnā gada labāko pētījumu vidū.
Graudaugu pārslas ir tikai viens no LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieku veiksmes stāstiem. Pērn LZA godarakstu saņēma augļu, ogu un dārzeņu biezeņi zīdaiņu uzturam ar preču zīmi Rūdolfs. Arī šobrīd LLU pētnieki strādā pie vairākiem jauniem produktiem, un nule tapuši ābolu un bumbieru čipsi, kā arī bišu maizes pastilas. Šādu ūdeņu sakustēšanos esot veicinājuši Eiropas Savienības (ES) projekti, kuros viens no noteikumiem uzņēmējiem ir – atbalsts būs, ja palīgā tiks aicināti zinātnieki. Tā, lai šādā tandēmā rastos praktiski lietojams produkts, skaidro LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pasniedzēja un pētniece Ilga Gedrovica.
Sameklē palīgus
Arī šajā gadījumā – tieši ražotājs atnācis pie zinātniekiem. Ideja par pārslām radusies, jo viņš ievērojis, kāds noiets ir importētajiem kukurūzas kraukšķiem. ASV, starp citu, cilvēks izlietojot gadā 18 kilogramus šā našķa. Arī Latvijā arvien vairāk tas tiek patērēts, un to visvairāk iecienījusi jaunākā paaudze. Uzņēmējs, tirgu papētot, iedomājies – kāpēc gan Latvijā ko tādu neizgatavot? Uzrakstījis pieteikumu projektam, saņēmis akceptu un par ES finansējumu iegādājies speciālo iekārtu. Sācis raudzīties apkārt – ko ar to ražot? Taču sapratis, ka neiekļausies ES fondu striktajos noteikumos, ja pats saviem spēkiem mēģinās tikt galā. No aprīkojuma iegādes laika uzreiz ieslēdzas pulkstenis – noteiktā laikā ir jābūt gatavai produkcijai. Tad nu zvanījis uz fakultāti un lūdzis palīgā. Papildu bonuss bijis arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņemtais atbalsts analīžu un izmēģinājumu veikšanai. Sākotnēji zinātnieki vairāk skatījušies kukurūzas virzienā, taču galu galā nosliekušies par labu vietējām izejvielām, proti, kviešiem, rudzu un auzu miltiem, stāsta I. Gedrovica, kas šo darbu veikusi kopā ar kolēģi Sandru MuižnieciBraslavu un uzņēmuma valdes locekli Enno Enci.
Ideju avots
Labs avots idejām bijis arī iepriekšējos gados veiktie pētījumi un disertācijas. Tādu kopš pagājušā gadsimta 40. gadu beigām, kad izveidota fakultāte, bija sakrājies daudz – vajadzējis tikai pārlūkot un pielāgot savām vajadzībām. Citu pētnieku darbos zinātnieces atradušas labus ieteikumus, kādas piedevas izmantot jaunajam gardumam. Pirmā sērija tapusi gatava 2014. gada rudenī – bērniem domāta kviešu pilngraudu līnija. Taču pašai zinātniecei vairāk pie sirds ir tieši rudzu milti, tāpēc nākamie ražojumi tapuši tieši no tiem. Darba gan bijis daudz – nācies krietni pieslīpēt produktu, jo rudzi uzvedoties cimperlīgāk nekā kvieši. Kamēr atradušas optimālo maluma pakāpi – tā izrādījusies otrā rupjākā. Otrā sērija, kurai mērķauditorija ir krietni plašāka, aizgājusi pērnā gada sākumā, bet trešajai, kas dienasgaismu ieraudzījusi iepriekšējā gada nogalē, par pamatu izmantoti bioloģisko saimniecību audzētie graudi. Rezultātā tapuši 12 veidu produkti, kuru sastāvā ir rudzu un auzu pārslas – ar dažādām dabiskām piedevām: dzērvenēm, smiltsērkšķiem, medu, kakao...
Bauda pati un bērni
Arī pati zinātniece labprāt tos baudot – pat ne ar pienu vai jogurtu, bet kā veselīgu našķi saldumu vietā. «Importētajās pārslās ražotāji nebūt nav pacentušies, lai tur būtu tas labākais sastāvs – tur ir gan palmu eļļa, gan cukura daudzums teju vai puse no produkta svara. Bet šis ir labākais no šā segmenta – veselīgs, ļoti sabalansēts produkts! Turklāt sātīgs, pēc to nobaudīšanas nav vēlme jau pēc stundas ēst vēl,» rezultātu uzteic I. Gedrovica. Viņa pasmaida, ka galvenās degustētājas izstrādes gaitā bijušas zinātnieces desmit un piecus gadus vecās meitas. Tām nācies testēt veselu virkni tapšanas procesā radīto produktu. Ja kombinācija bija izdevusies, pārslas no bļodiņas pazudušas ātri vien, un tad bijis skaidrs, ka tās garšos arī citiem. Ne tikai pētniece un viņas bērni jaunos produktus novērtējuši – to pierādot arī fakts, ka šie ražojumi jau paguvuši izspiest no veikalu plauktiem 12% importēto pārslu. Palēnām tiek iekarots arī citu valstu tirgus, pārslas jau ir nopērkamas Igaunijā, bet šobrīd tiek gatavotas eksportam uz Lietuvu. Vēl ir iecere tās pārdot Baltkrievijā un Skandināvijas valstīs. Katrā ziņā iespēja augt esot, jo ražotne visu jaudu vēl neizmantojot.
