Valsts naudai, kas tiek novirzīta zinātnes atbalstam, būtu vistiešākajā mērā jāstrādā uzņēmējdarbības labā, nevis tādēļ, ka zinātnieki uzskata, ka viņiem tā pienākas, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.
"Ļoti daudzi cilvēki dzīvo padomju laika iedomās, ka mums kas pienākas, bet mums tomēr ir jāsāk beidzot saprast, ka tikai tad, ja paši kaut ko dodam, var sasniegt rezultātu," sacīja Jaunzeme-Grende, "dodiet mums rezultātu, un tad domāsim par naudu!"
Par to, ka pašlaik valstī šāda shēma nedarbojas, LTRK pārstāve secinājusi, izvērtējot pagājušā gada uzņēmēju plāna sasniegumus, kur inovāciju sadaļā no uzņēmēju viedokļa pozitīvas pārmaiņas nav notikušas.
Tāpēc šodien, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS), uzņēmēju pārstāvji akcentējuši tieši zinātnieku darba atdeves nepieciešamību uzņēmējdarbībai, lai zinātnieki kopā ar uzņēmējiem varētu radīt inovatīvus produktus un veicināt valsts eksportu. Tas nozīmētu arī Izglītības un zinātnes ministrijas ciešu sadarbību ar Ekonomikas ministriju (EM).
Tāpat Jaunzeme-Grende ministrei šodien paudusi pārliecību, ka izglītība ir ne tikai izglītošana, bet arī biznesa joma, kurā noteikti būtu jāattīsta eksports. Tādēļ plānots izveidot projektu, kurā tiktu apskatīti visi šķēršļi šāda eksporta uzsākšanai.
Sarunā daudz laika veltīts arī nodokļiem un tajos iekasētās naudas izlietojumam, proti, ja nodokļu maksātāji tādējādi nosacīti nodrošina pensijas saviem vecākiem, sev veselību un izglītību, ko izglītības nodrošinājuma kontekstā darīt ar tiem, kas nodokļus nemaksā. LTRK arī uzsvērusi brīvas konkurences nepieciešamību augstākās izglītības sistēmā, lai mudinātu arī valsts dibinātās augstskolas cīnīties par finansējumu.
"Nevar būt tā, ka Latvijas Universitāte skaidri zina, ka katru gadu viņiem iedos "kluci" ar miljoniem, jo tas neveicina ne motivāciju, ne stimulu to iegūt," uzsver Jaunzeme-Grende.
Runājot par konkrētiem tuvākajā laikā veicamiem pasākumiem, LTRK pārstāve min EM iesniegto projektu Eiropas Savienības programmā par kompetenču centriem, kas paredz sinerģijas veicināšanu starp EM un IZM, lai struktūrfondu līdzekļi tiktu apgūti ļoti efektīvi un dotu konkrētu rezultātu tautsaimniecībā. Tāpat viņa atsaucas uz projektu augstākās izglītības eksportspējas veicināšanai.
"Mūsu izaugsmes viens no stūrakmeņiem ir inovatīva izglītība," pārliecināta Jaunzeme-Grende, taču šajā jomā Latvija krietni atpaliek gan no kaimiņos esošās Somijas, gan valsts izmēra ziņā līdzīgo Jaunzēlandi. "Mums ir kaut kādas izpratnes pazīmes, cilvēkiem saprotot, ka tā būtu jādara, bet līdz šo valstu sistēmai mums vēl ir ko augt un augt, un, lai sasniegtu tādu līmeni, pirmām kārtām jāmaina domāšanas veids," viņa piebilst.