Kārtējā iepriekšējā vēstures mācīšanas reforma kārtējo reizi izgāzusies un tās vietā jau pieteikta nākamā reforma pagaidām reformiņas līmenī tikai daļai vidusskolēnu.
No nākamā mācību gada vēsturi un sociālās zinības vidusskolā mācīs kā atsevišķus priekšmetus, liecina grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi saskaņošanai.
Stokholmas universitātes paleontologu komanda veikusi ēdiena palieku DNS kartēšanu uz iepriekš atrastas "košļājamās gumijas", ko pirms 10 000 gadu Zviedrijā lietoja pusaudži.
Krievijas neveiksmīgais karš Ukrainā paver iespējas Krievijas sabrukumam un šāds iemesls 2023. gadā liek pievērst daudzkārt lielāku uzmanību nekā iepriekš 8. decembrim – kaut neapaļai 32. gadadienai, kopš tika parakstīts Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas 1991. gada Belovežas līgums par Padomju Savienības likvidēšanu.
Laikā, kad visa Latvija līksmo par mūsu komandas apbrīnojamiem sasniegumiem Pasaules čempionātā hokejā, ir lietderīgi atcerēties par hokeja pirmsākumiem, jo tieši tur slēpjas saknes mūs šodienas panākumiem.
Vēstures zinātne Latvijā ir uz iznīcības robežas nepietiekama finansējuma dēļ, atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Latvijas Zinātnes padomei norādījuši vairāk nekā simts vēsturnieki, vēstures studenti un citi ar nozari saistīti profesionāļi.
Vēsture vairs neeksistē kā mācību priekšmets, vēstures vietā ir mācību priekšmets ar nosaukumu “šis un tas par šo un to”; ja vidusskolēns neizvēlas vēsturi apgūt padziļināti, sanāk viegla pagrābstīšanās gar tēmām “Ulmanis un sviests”, “Kauņas Žalgiris”, “Vikingi”; skolotājs var izvēlēties, par ko stāstīt: par Musolīni, Aristoteli vai Daini Īvānu, – “Neatkarīgajai” atklāj Hanzas vidusskolas vēstures skolotājs un Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības (VSZSB) valdes loceklis Toms Gulbis.
Esmu jauns vēsturnieks. Patlaban studēju LU VFF vēstures maģistra programmas 1. kursā. Studiju laikā mani interesējuši jautājumi par vēstures mācīšanas lomu kā individuālā, tā nacionālā līmenī, secinot, ka dažkārt sabiedrība nenovērtē vēstures zināšanu spēku.
Kad gribas sacīt, ka Rīgā pārvietojamies pa cilvēku kauliem, diez vai iedomājamies, cik reāli tas ir un cik seni vai pamesti ir šo cilvēku apbedījumi. Viena no vācu koncentrācijas nometnēm bija Mežaparkā, un to apliecina piemiņas zīme, kuru, iespējams, pat daudzi rīdzinieki nebūs ievērojuši. Tomēr vienlaikus tā atgādina, cik selektīva var būt atmiņa un cilvēku attieksme pret to.
„Iekļaujoši progresīvā kompetenču izglītība,” – uz jautājumu, kas ir pamatā lēmumam vidusskolās nemācīt vēsturi, atbild kāds tviterasprātis. Un taisnība jau viņam ir: pusdebilo „kompetenču” izglītību izdomājuši tie, kuriem tuvas „progresīvās” idejas: uztaisīt no cilvēkiem kārtīgus mankurtus – cilvēkus, kuriem nav ne vēsturiskās atmiņas, ne sakņu.
Pēdējo gadu laikā un pašreizējā Ukrainas-Krievijas karā Kremļa propaganda tiešā veidā spekulē ar vēsturi, Latvijas Nacionālā muzeja rīkotājā diskusijā sacīja vēsturnieks Valdis Klišāns.
Latvijas sabiedrībā joprojām visaugstāko konflikta potenciālu saglabā padomju okupācijas un Otrā pasaules kara tēmas, jo latviski un krieviski runājošo iedzīvotāju vidū vērojamas nozīmīgas atšķirības attieksmē pret šiem vēstures notikumiem, kas veicina atšķirīgus priekšstatus par Latvijas valstiskuma pamatiem un ģeopolitisko orientāciju, vērtē Kultūras ministrija (KM).
Valstī turpinoties plosīties vēstures revizionismam un vārda brīvības ierobežošanai, Krievijas Tieslietu ministrija ekstrēmistisko materiālu sarakstā iekļāvusi vācu žurnālistes Martas Hillersas autobiogrāfisko grāmatu, kurā aprakstīta padomju karavīru masveida seksuālā vardarbība pret vācu sievietēm Otrā pasaules kara beigās, trešdien ziņo krievu mediji.
Krievijā notiekošā vēršanās pret vēstures, izglītības, labdarības un cilvēktiesību biedrību "Memoriāls" rada bažas par šīs valsts centieniem pārskatīt vēsturi, šāda nostāja pausta Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidentu kopīgā paziņojumā.
Neandertālieši, iespējams, bija tuvāki mūsdienu cilvēku sugām, nekā tika uzskatīts, jo Spānijā atrastās alu gleznas liecina, ka viņiem patika mākslas radīšana, svētdien paziņoja viens no jaunā zinātniskā ziņojuma autoriem.
Reaģējot uz ažiotāžu sabiedrībā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) veikusi Tērbatas ielas apsekošanu un konstatējusi satiksmi norobežojošu elementu nesaskaņotu izvietošanu, tos ieurbjot vēsturiskā bruģa segumā, informēja NKMP.
Krievijas galvaspilsētā šī gada 1. maijā tālsatiksmes satiksmei slēdza Rīgas vārdā nodēvēto dzelzceļa staciju. Tagad no tās kursē tikai elektrovilcieni uz Piemaskavu, piemēram, Volokolamsku. Maskavas vara jau pirms 40 gadiem prātoja par Rīgas stacijas likvidāciju, lai tās vietā uzbūvētu dzīvojamo namu kompleksu. Bet tikai tagad šie plāni sāk īstenoties. Interesanti, ka stacijas pirmsākumos tā nesa Ventspils vārdu un no tās vilcieni uz Rīgu nemaz nekursēja.