Mazās Vidusjūras salu valsts, Kipras amatpersonas lēš, ka uz katru iedzīvotāju (aptuveni miljons cilvēku) ir vismaz viens savvaļas kaķis, lai gan aktīvisti apgalvo, ka faktiskais dzīvnieku skaits ir simtiem tūkstošu lielāks, vēsta “Associated Press”.
Septembra beigās salas parlamenta vides komitejai tika paziņots, ka esošā sterilizācijas programma ir nepietiekama, lai ierobežotu strauji augošo kaķu populāciju.
“Tā ir laba programma, bet tā ir jāpaplašina,” sacīja vides komisāre Antonija Teodosiu, norādot, ka programma katru gadu veic tikai aptuveni 2000 sterilizāciju ar budžetu 100 000 eiro apmērā.
Lai gan oficiālu salīdzinošu datu nav, Teodosiu sacīja, ka Kipra ir ieguvusi reputāciju ar to, ka tajā dzīvo ārkārtīgi liela kaķu populācija salīdzinājumā ar tās iedzīvotājiem.
Šķietami uzklausot aicinājumus pēc lielāka finansējuma, vides ministre Marija Panajotu 4. oktobrī (Pasaules dzīvnieku dienā) paziņoja, ka valdība palielinās kaķu sterilizācijas finansējumu līdz 300 000 eiro gadā. Šis lēmums tika atzinīgi novērtēts kā nozīmīgs solis uz priekšu.
Tomēr parlamentārās Vides komitejas priekšsēdētājs Haralamboss Teopemptu brīdināja nepaļauties tikai uz naudu. "Ir jābūt plānam," viņš teica. "Mēs nevaram vienkārši turpināt sterilizāciju bez plāna," viņš teica.
Ņemot vērā kaķu plēsīgo dabu, liela populācija ne tikai var nodarīt postījumus salas ekosistēmā, bet arī var radīt nepamatotas ciešanas savvaļas kaķiem, kas klīst pa automašīnu noslogotām ielām, meklējot barību un pajumti.
Kiprai ir sena vēsture kā kaķus mīlošai valstij, kur kaķu barības veikali un mazu māju kopas ir regulāri redzamas gar iecienītām gājēju vietām.
Pirms divām desmitgadēm franču arheologi 9500 gadus vecā neolīta ciematā atrada, viņuprāt, agrākās liecības par pieradinātu kaķi. Viņi atrada kaķa kaulus tuvu cilvēka skeleta atliekām, kas liecina, ka tie ir apglabāti kopā.
Šai garajai cilvēku un kaķu saiknes vēsturei pievienojas 4. gadsimta leģenda par Svēto Helēnu, kura pēc Patiesā Krusta atrašanas Svētajā Zemē atveda pāris laivu ar kaķiem, lai tiktu galā ar čūsku invāziju. Klosteris, kas kalpo par kaķu drošu patvērumu, proti, Svētā Nikolaja klosteris, joprojām pastāv.
Tā kā tūrisms ir viens no galvenajiem Kipras ekonomikas virzītājspēkiem, salas kaķi ir kļuvuši par ievērojamu pievilcību miljoniem atpūtnieku, kas katru gadu ierodas salā. Labi barotie kaķi ir bieži sastopama parādība, ko bieži var redzēt mielojamies ar apmeklētāju sagādātajām ēdiena atliekām daudzajos restorānos, kur tie labprāt uzturas.