Vēsture

2.jun 2021
Krievijas galvaspilsētā šī gada 1. maijā tālsatiksmes satiksmei slēdza Rīgas vārdā nodēvēto dzelzceļa staciju. Tagad no tās kursē tikai elektrovilcieni uz Piemaskavu, piemēram, Volokolamsku. Maskavas vara jau pirms 40 gadiem prātoja par Rīgas stacijas likvidāciju, lai tās vietā uzbūvētu dzīvojamo namu kompleksu. Bet tikai tagad šie plāni sāk īstenoties. Interesanti, ka stacijas pirmsākumos tā nesa Ventspils vārdu un no tās vilcieni uz Rīgu nemaz nekursēja.
22.mai 2021
Zinātnieki ir atraduši noslēpumainu ziņojumu pudelē, kuru kāda meitenīte, iespējams, iemeta okeānā no slavenā kuģa Titānika klāja neilgi pirms katastrofas. Kā raksta The Sun, atradums raisījis vēsturniekiem.
8.apr 2021
Nav noslēpums, ka būvniecības tendences mainās un arvien parādās jauni būvmateriāli, taču viena vērtība jau gadu simteņiem un citviet pat tūkstošiem ir milzīga vērtība, ko redzam ik dienu kā vēsturiskās, tā modernās ēkās – tas ir ķieģelis. Pašreiz bieži vien ērtuma dēļ arhitekti un būvnieki izvēlas keramiskos blokus, kas ir lielāki un tādēļ darbs ātrāk iet uz priekšu, taču arī paši ķieģeļi vēl arvien ir gana pieprasīti. Kā tieši ir radies šis unikālais būvmateriāls un kāpēc Latvijā ražošana ir tik veiksmīga?
photo_camera
29.mar 2021
Ivonna Pīrāgs ir Viesturdārza melni svītrotā piparkūku namiņa saimniece. Neprātīgs projekts – viesu nams, kas uzsākts kovidkrīzes laikā. Viņa tik dramatisku apzīmējumu neizmanto, kaut gan piekrīt, ka, jā, ir jāskaita un jārēķina. Namiņš ir Ivonnas mīlestības projekts. Goda vārds, izklausās neticami, ka viņa atzīstas mīlestībā Rīgai. Un arī parka namiņš atjaunots un iekārtots kā mīlestības pilns veltījums Latvijas galvaspilsētai.
25.feb 2021
Lai pārgājiens tiešām būtu izdevies, vispirms nepieciešams izzināt potenciālo maršrutu, lai pārliecinātos, vai tas bērniem nebūs pa garu un sarežģītu. Tieši iesaistot bērnu pārgājiena plānošanā, pārgājiens būs tiešām izdevies, jo viņam būs lielāka interese pēc tam dabā meklēt iepriekš atrastos apskates objektus
13.feb 2021
Mūsdienu zinātne ir atradusi maz pierādījumu par šokolādes libido stimulējošajām īpašībām. Neatkarīgi no tā, svētku svinētājiem šokolāde saglabā pievilcību.
11.feb 2021
Pērn rudenī uzsākto Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām, Kapelas un remtera telpās atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
27.sep 2020
Trijās valstīs tagad atzīto valstu robežās kopā uz 585,6 tūkstošiem kvadrātkilometru zemes dzīvo 50 miljoni cilvēku, kas vismaz aritmētiski būtu ievērojams spēks Eiropā un pamanāms spēks pasaulē.
13.sep 2020
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā jau vairākas reizes demonstrācijās izgājuši vairāki simti tūkstošu cilvēku ar vienu vienīgu prasību, lai kāds viņiem beidzot tomēr pasaka, ko viņiem darīt tālāk. Visas iespējamās atbildes uz šo jautājumu ietver apstiprinājumu vai noliegumu demonstrantu vairākuma piederībai baltkrievu tautai, ja tāda vispār eksistē.
22.jūl 2020
Alā Meksikas vidienē atrasti instrumenti ir spēcīgi pierādījumi, ka cilvēki Ziemeļamerikā dzīvojuši pirms vismaz 30 000 gadu - par 15 000 gadu agrāk, nekā tika uzskatīs līdz šim, trešdien paziņoja zinātnieki.
photo_camera
12.jūl 2020
Vēsturnieki ziņo, ka šajā nedēļā, veicot arheoloģiskos izrakumus pie Tukuma Sv. Trīsvienības baznīcas, atrasti divi neparasti saktu paraugi.
15.jun 2020
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministri, pirmdien tiekoties Viļņā, izteikuši apņēmību kopīgi vērsties pret Krievijas centieniem pārrakstīt Otrā pasaules kara sākuma vēsturi.
24.mai 2020
Pirmajā mirklī šķiet, ka stūre ir tas mehāniskais orgāns, kura forma un funkcijas kopš automobiļa dzimšanas brīža ir mainījušās vismazāk. Tomēr tā nekad nav pārstājusi nedz mainīties, nedz arī spējusi atbrīvoties no ierasti apaļās formas. Kaut cauri gadu desmitiem tā bijusi ļoti vienkārša un paredzēta tikai mašīnas vadīšanai, stūre pakāpeniski kļuvusi daudz, daudz sarežģītāka.
19.apr 2020
Rīgas brīvpilsētas ārsta, astronoma un astrologa Zahārija Stopija vārds iemūžināts Stopiņu pagasta nosaukumā. Pateicoties viņam, Rīgai tika iespiests savs kalendārs. Viņš bija pirmais rīdzinieks, kurš novēroja debesu spīdekļus. Un viņš bija tik pašapzinīgs, ka paziņoja savus aprēķinus par… ne vairāk, ne mazāk – grēku plūdiem. Tolaik valstu un pilsētu robežas bija citas, tāpēc Stopijs tiklab ir piederīgs Stopiņiem kā Rīgai.
21.feb 2020
Arheologi secinājuši, ka Romas forumā atklātā kapavieta, iespējas, piederējusi Romas leģendārajam dibinātājam un pirmajam karalim Romulam.
photo_camera
21.feb 2020
Vēl relatīvi nesen ne tikai plašākā sabiedrībā, bet arī zinātnieku aprindās valdīja uzskats, ka neandertālieši bijuši mūsdienu cilvēku priekšteču primitīvākie, brutālākie un mazāk attīstītie brālēni, un tas bijis galvenais iemesls, kādēļ pirms vairākiem tūkstošiem gadu desmitiem viņi nav izturējuši konkurenci ar Homo sapiens un izmiruši. Tomēr beidzamo gadu laikā veikti vairāki atklājumi, kas liek šo teoriju pārskatīt. Mūsdienās zinātnieki uzskata, ka neandertālieši ne tikai pratuši darināt ieročus (un iemācījuši to darīt arī cilvēkus), bet arī radījuši samērā vienkāršus mākslas darbus, spējuši sazināties savā starpā un pat veikuši cilts locekļu bēru rituālus.
28.jan 2020
Kremlis otrdien asi reaģējis uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumiem, ka Padomju Savienības slepenā vienošanās ar nacistisko Vāciju noveda pie Otrā pasaules kara izcelšanās.
8.nov 2019
Lu­te­rā­ņu te­olo­ga, ap­gais­mo­tā­ja un lat­vie­šu laik­me­tī­gās li­te­ra­tū­ras pa­mat­li­cē­ja Got­har­da Frīd­ri­ha Sten­de­ra jeb Ve­cā Sten­de­ra vārds daudziem pirmām kārtām droši vien asociējas ar to, ka viņš sarakstījis en­cik­lo­pē­di­ju zem­nie­kiem – dzim­tcil­vē­kiem «Augst­as gud­rī­bas grā­ma­ta no pa­sau­les un da­bas». Bet vai ir zi­nāms, ka ta­jā lat­vie­šiem tiek stās­tīts arī par pla­nē­tu kār­tī­bu un zo­di­aka ra­ša­nos?
5.nov 2019
Jau as­tro­lo­ģi­jas pirm­sā­ku­mos vald­nie­ki ātr­i sa­pra­ta – savs gal­ma as­tro­logs ir vi­sai iz­de­vīgs! Paš­iem zvaigžņu tulkiem gan ne­re­ti nā­cās ba­lan­sēt uz na­ža as­mens starp uz­ti­cī­bu pa­tie­sī­bai, ris­kē­jot krist ka­ra­ļa ne­žē­las­tī­bā, un iz­ma­nī­giem glai­miem, no­dro­ši­not sev ēr­tī­bas un bie­ži arī sa­gla­bā­jot dzī­vī­bu.