Livonijas ordeņa pilī 21. aprīlī plkst. 17.30 gaidāma Vēstures otrdiena, kas veltīta fotoattēla iemūžināšanas vēsturei, kurai šogad aprit 200 gadu. Aicinām kopā ar vēsturnieci Stellu Lindenbergu un muzejpedagoģi Ilvu Buntiku izzināt vienu no 19. gs. nozīmīgākajiem atklājumiem - attēla projicēšanu uz nopulētas, apsudrabotas vara plāksnes, vēlāk uz stikla, ko sauc par fotogrāfiju.
Pastaiga pa pludmali Austrālijā noveda pie vēsturiska atraduma kādai ģimenei – divas Pirmā pasaules kara karavīru rakstītas ziņas, kas bija aizlīmētas vecā stikla pudelē, vēsta “Euro Weekly News”.
Mazās Vidusjūras salu valsts, Kipras amatpersonas lēš, ka uz katru iedzīvotāju (aptuveni miljons cilvēku) ir vismaz viens savvaļas kaķis, lai gan aktīvisti apgalvo, ka faktiskais dzīvnieku skaits ir simtiem tūkstošu lielāks, vēsta “Associated Press”.
Aptuveni 30 000 romiešu aizbēga no vulkāna izvirduma izpostītajiem Pompejiem. Tomēr, saskaņā ar jaunu pētījumu, daži vēlāk atgriezās, un pilsēta turpināja pastāvēt, raksta “The New York Times”.
Francijas Senāta spīkers Žerārs Laršērs ceturtdien prezidentam Emanuēlam Makronam pārmeta Izraēlas vēstures nezināšanu, šādi reaģējot uz Makrona nesenajiem izteikumiem par Izraēlu, ko viņš atbilstoši mediju informācijai paudis valdības sēdē.
Kārtējā iepriekšējā vēstures mācīšanas reforma kārtējo reizi izgāzusies un tās vietā jau pieteikta nākamā reforma pagaidām reformiņas līmenī tikai daļai vidusskolēnu.
No nākamā mācību gada vēsturi un sociālās zinības vidusskolā mācīs kā atsevišķus priekšmetus, liecina grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi saskaņošanai.
Stokholmas universitātes paleontologu komanda veikusi ēdiena palieku DNS kartēšanu uz iepriekš atrastas "košļājamās gumijas", ko pirms 10 000 gadu Zviedrijā lietoja pusaudži.
Krievijas neveiksmīgais karš Ukrainā paver iespējas Krievijas sabrukumam un šāds iemesls 2023. gadā liek pievērst daudzkārt lielāku uzmanību nekā iepriekš 8. decembrim – kaut neapaļai 32. gadadienai, kopš tika parakstīts Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas 1991. gada Belovežas līgums par Padomju Savienības likvidēšanu.
Laikā, kad visa Latvija līksmo par mūsu komandas apbrīnojamiem sasniegumiem Pasaules čempionātā hokejā, ir lietderīgi atcerēties par hokeja pirmsākumiem, jo tieši tur slēpjas saknes mūs šodienas panākumiem.
Vēstures zinātne Latvijā ir uz iznīcības robežas nepietiekama finansējuma dēļ, atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Latvijas Zinātnes padomei norādījuši vairāk nekā simts vēsturnieki, vēstures studenti un citi ar nozari saistīti profesionāļi.
Vēsture vairs neeksistē kā mācību priekšmets, vēstures vietā ir mācību priekšmets ar nosaukumu “šis un tas par šo un to”; ja vidusskolēns neizvēlas vēsturi apgūt padziļināti, sanāk viegla pagrābstīšanās gar tēmām “Ulmanis un sviests”, “Kauņas Žalgiris”, “Vikingi”; skolotājs var izvēlēties, par ko stāstīt: par Musolīni, Aristoteli vai Daini Īvānu, – “Neatkarīgajai” atklāj Hanzas vidusskolas vēstures skolotājs un Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības (VSZSB) valdes loceklis Toms Gulbis.
Esmu jauns vēsturnieks. Patlaban studēju LU VFF vēstures maģistra programmas 1. kursā. Studiju laikā mani interesējuši jautājumi par vēstures mācīšanas lomu kā individuālā, tā nacionālā līmenī, secinot, ka dažkārt sabiedrība nenovērtē vēstures zināšanu spēku.
Kad gribas sacīt, ka Rīgā pārvietojamies pa cilvēku kauliem, diez vai iedomājamies, cik reāli tas ir un cik seni vai pamesti ir šo cilvēku apbedījumi. Viena no vācu koncentrācijas nometnēm bija Mežaparkā, un to apliecina piemiņas zīme, kuru, iespējams, pat daudzi rīdzinieki nebūs ievērojuši. Tomēr vienlaikus tā atgādina, cik selektīva var būt atmiņa un cilvēku attieksme pret to.
„Iekļaujoši progresīvā kompetenču izglītība,” – uz jautājumu, kas ir pamatā lēmumam vidusskolās nemācīt vēsturi, atbild kāds tviterasprātis. Un taisnība jau viņam ir: pusdebilo „kompetenču” izglītību izdomājuši tie, kuriem tuvas „progresīvās” idejas: uztaisīt no cilvēkiem kārtīgus mankurtus – cilvēkus, kuriem nav ne vēsturiskās atmiņas, ne sakņu.
Pēdējo gadu laikā un pašreizējā Ukrainas-Krievijas karā Kremļa propaganda tiešā veidā spekulē ar vēsturi, Latvijas Nacionālā muzeja rīkotājā diskusijā sacīja vēsturnieks Valdis Klišāns.