IZM piekrīt, ka sociālo zinību un vēstures priekšmetu apvienošana nav bijusi veiksmīga

© MN

No nākamā mācību gada vēsturi un sociālās zinības vidusskolā mācīs kā atsevišķus priekšmetus, liecina grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi saskaņošanai.

Šobrīd abi mācību priekšmeti apvienoti vienā optimālā līmeņa mācību kursā "Vēsture un sociālās zinības I", apvienojot ētiku, reliģiju, politiku, filozofiju, tiesības, ekonomiku un vēsturi. Kursa apguve ir priekšnosacījums padziļināto kursu "Vēsture II" un "Sociālās zinātnes II" turpmākai apguvei.

Taču šāda kārtība izraisījusi Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības neapmierinātību. Tās ieskatā, šāda zinātņu apvienošana "ir radījusi virkni problēmu".

IZM piekrīt, ka abu mācību priekšmetu apvienošana nav bijusi veiksmīga. Kursa īstenošanas procesā konstatēts, ka vēstures saturs nav pietiekami konkrēti definēts un skaidri nenosaka vēstures procesus un notikumus, kuros izglītojamā jāorientējas, teikts grozījumu projektā. IZM arī atzīst, ka dažādo jomu dēļ katra no tām tiek aplūkota virspusēji, neveidojot izpratni par noteiktiem procesiem, to cēloņsakarībān un kopsakarībām.

Tiem skolēniem, kuri līdz 1.septembrim būs uzsākusi apgūt pamatkursu "Vēsture un sociālās zinības I", izglītības iestādei nākošajā mācību gadā vēl būs jānodrošina tā pilnu apguvi.

Pērn oktobrī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) ar ministrijas un Valsts izglītības satura centra (VISC) ekspertiem vienojās ar Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību, ka no nākamā gada 10.-11.klasē vēsture ir jāmāca kā atsevišķs priekšmets.

Latvijā

Pēc tam, kad Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja amats būs kļuvis vakants, tiek pieļauta iespēja izskatīt arī Saeimas deputātes, bijušās Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) kandidatūru, liecina neoficiāla informācija.