Rīgas pils restaurācijas laikā atklātas jaunas vēstures liecības

Pērn rudenī uzsākto Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām, Kapelas un remtera telpās atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norādīja Griškevičs.

Patlaban Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi, pielāgojot LNVM vajadzībām, norisinās atbilstoši plānotajam.

"Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses - būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti," pauda Griškevičs.

Patlaban Kastelas dienvidu korpusa dažādās zonās paralēli norisinās pirmsrestaurācijas izpēte, restaurācijas un hidroizolācijas darbi. Turpinās demontāža, notikusi bēniņu grīdas pārseguma izņemšana, kā arī nenesošo starpsienu demontāža pirmajā un otrajā stāvā. Piemēram, ceturtajā stāvā, atverot grīdas pārsegumu, atsegtas vēsturiskās velves un sijas rada nepieciešamību papildus izpētei un izmaiņas projektēšanas risinājumos.

Notiek arī padziļināti arhitektoniski mākslinieciskās izpētes darbi Kapelā un remterī, attīrīto griestu apmetumu un krāsojumu fiksācija. Kastelas pagalmā arheologu vadībā tiek veikti zemes darbi, kur daļēji atrakti ēkas pamati, lai sagatavotu pagalmu pāļu izbūvei un citu darbu veikšanai.

"No rekonstrukcijas sākšanas brīža ir pagājuši nepilni četri mēneši, un Rīgas pils Kastelas daļas apslēptie dārgumi pamazām sāk "vērties vaļā" - ir atklātas 15.gadsimta Mozus zāles kolonnas zem grīdas, vēsturiskās logu restes Svina tornī, vērienīgā grīdas konstrukcija virs Baznīcas velvēm," pavēstīja pilnsabiedrības "Rīgas pils Kastelas projekts" galvenais arhitekts Reinis Liepiņš.

Vienlaikus top arī Rīgas pils Kastelas daļas digitālais dvīnis jeb BIM modelis, kas ļauj veikt projekta savietojamības pārbaudes ar reālo situāciju. Jau patlaban konstatētas inženiertīklu ģeometriskās savstarpējās nesaistes ar būvkonstrukcijām, kas nozīmē, ka paralēli būvdarbu gaitai jāveic izmaiņas projektēšanas risinājumos, atbilstoši konstatētajai reālajai situācijai, skaidroja Griškevičs.

Paralēli ar Rīgas pilsētas būvvaldi saskaņots Daugavas gātes norakuma projekts minimālajā sastāvā. Tas paredz Daugavas gātē veidot norakumu pie pils, padarot atklātus vēsturiskos pils mūrus. Izvēlētais risinājums vizuāli līdzīgs risinājumam, ko var redzēt pie Rīgas Doma baznīcas ieejas. Tas būs būtisks ieguvums LNVM ne tikai no vēstures eksponēšanas viedokļa, bet primāri tas nodrošinās telpu klimata atbilstību muzeja vajadzībām, vēdināšanas funkciju, nodrošinot to, ka telpās neuzkrājas mitrums.

VNĪ sadarbībā ar būvniecībā iesaistītājām pusēm ir apņēmušies Rīgas pils vecāko daļu jeb Kastelu atvērt sabiedrībai pakāpeniski - pa kārtām. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (Kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pilī 2024.gadā varētu sākt iekārtot daļu no Latvijas vēstures ekspozīcijas.

Kopējā Rīgas pils Kastelas būvprojekta platība ir 11 900 kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6700 kvadrātmetri, no kuriem 4400 tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5200 kvadrātmetru pirmajā un otrajā kārtā netiek atjaunoti - to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās.

Rīgas pils Kastelas atjaunošana tiks veikta pēc "Rīgas Pils Kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta arhitekta Reiņa Liepiņa vadībā. Rīgas pils Kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus veic AS "LNK Industries", ar ko noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.