Mūsdienās ar valodas pārvaldīšanu un attieksmi pret valodu bieži vien ir problēmas, jo attieksme pret valodu ir kļuvusi pārāk pavirša un valodu kā vērtību mēs neprotam novērtēt, intervijā "Rietumu radio" sacīja Liepājas Universitātes Kurzemes humanitārā institūta direktors Edgars Lāms.
Šodien Rīgā notikušais pikets krievu skolu atbalstam ir jāvērtē kā vēršanās pret Latvijas sabiedrības integrāciju ar mērķi uzturēt un veidot divkopienu valsti, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Kārlis Šadurskis (V).
AS Pasažieru vilciens (PV) vēlmi biežāk apmeklētajos tūristu galamērķos – ne tikai Rīgas, bet arī Jūrmalas, Siguldas un Saulkrastu stacijās – vilcienu kustību informāciju sniegt arī svešvalodā Valsts valodas centrs (VVC) noraidījis, pamatojot to ar apdraudējumu latviešu valodai.
Valdošajā koalīcijā nav vienota viedokļa par apmācībām bērnudārzos latviešu valodā, jo Reformu partija (RP) iebilst pret šī likumprojekta virzīšanu, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Lai latviešu valodas apguve kļūtu vēl pieejamāka visiem mācīties gribētājiem, Latviešu valodas aģentūra (LVA) pašlaik intensīvi veido portāla "www.valoda.lv" apakšvietni "Māci un mācies latviešu valodu!", informēja Latviešu valodas aģentūras (LVA) metodiķe Liene Valdmane.
Rīgas domes domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) informē, ka jau otrajā dienā pēc pieteikšanās izsludināšanas ir nokomplektētas visas latviešu valodas bezmaksas apmācības grupas, kurās mācības paredzētas pavasarī.
Ir apritējis gads, kopš Latvijā notika valodas referendums un, kā uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (V), šajā laikā ir izdarīts pārāk maz, lai stiprinātu latviešu valodas pozīcijas.
Pēc nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas vadītāja Eināra Cilinska domām, situāciju uzlabotu vienotā izglītības sistēma, kas bāzēta uz latviešu valodu. Par niansēm vēl jādiskutē, tomēr vienota sistēma, sākot no bērnudārziem un beidzot ar skolām, esot ceļš, kas ilgtermiņā var novest līdz vienotai sabiedrībai, uzsver Cilinskis.
Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (SC) vērsies ar iesniegumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, sūdzoties par deputātu Dāvi Staltu (VL-TB/LNNK), kurš plenārsēdes debašu laikā raksturojis Kabanovu kā plašākai publikai zināmu "ar savu deguna šņaukšanu Latvijas karogā", liecina informācija Saeimas mājaslapā.
Persona, kura neprot valsts valodu, nevar strādāt pašvaldībā, šādu viedokli par Satversmes tiesā (ST) ierosināto lietu attiecībā uz prasību par valsts valodas zināšanām pauž tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK).
Valsts nedrīkst radīt papildu barjeras avīžu iznākšanai, tieši otrādi - ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par procesiem un aktualitātēm Latvijā un nolūkā mazināt ārvalstu mediju ietekmi informatīvajā telpā valstij būtu jāatbalsta krievu valodā raidoši sabiedriskie mediji, paziņojumā presei norāda Reformu partija.
Vairāk nekā 20 Eiropas valodām, tostarp arī latviešu valodai, draud "digitāla izmiršana" tehnoloģisko risinājumu trūkuma dēļ, liecina Eiropas vadošo valodas tehnoloģiju ekspertu pētījums.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) veikusi līdz šim nepieredzētu soli un Saeimas priekšsēdētājai adresētā vēstulē kritizē aizvadītajā ceturtdienā apstiprinātos grozījumus, mudinot atcelt jebkādus ierobežojumus pilsonības piešķiršanai bērniem, kas nepilsoņu ģimenē pēc 1991. gada 21. augusta dzimuši Latvijā.
Lai drīkstētu strādāt bērnudārzā, Ministru kabineta noteikumos auklītei jeb pirmsskolas skolotāja palīgam prasīts zināt valsts valodu augstākajā līmenī.
Lai nepilsoņu bērni kļūtu par Latvijas Republikas pilsoņiem, viņu vecākiem būs jāapņemas palīdzēt savām atvasēm apgūt latviešu valodu, turklāt šī apņemšanās jāapliecina ar parakstu.
Pēdējā laikā sevi piesaka arvien jaunas organizācijas, kas sola cīnīties par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju interesēm. Ir sākta protesta kampaņa Aliens are coming!, kuras laikā nepilsoņi tiks aicināti adresēt vēstules Eiropas Savienības institūcijām, pieprasot vēlēšanu tiesības, savukārt parakstu vākšanas akcijā par pilsonības plašāku piešķiršanu jau savākti divi tūkstoši parakstu.
Pēdējā laikā atsevišķos Latvijas masu medijos izskanējuši pretrunīgi un naidu kurinoši vērtējumi, kas neveicina etnisko saliedētību un starptautiski grauj Latvijas reputāciju, šodien tikšanās laikā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu šādu viedokli pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP).
Pēc februārī notikušā divvalodības referenduma sabiedrības saliedēšana pasludināta par vienu no valdības prioritātēm. Pirms nedēļas Saeimā izveidota Sabiedrības saliedētības komisija, savukārt politiķi nākuši klajā ar ierosmi izveidot «bērnu apmaiņas programmu» starp latviešu un krievu ģimenēm.