Pēc nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas vadītāja Eināra Cilinska domām, situāciju uzlabotu vienotā izglītības sistēma, kas bāzēta uz latviešu valodu. Par niansēm vēl jādiskutē, tomēr vienota sistēma, sākot no bērnudārziem un beidzot ar skolām, esot ceļš, kas ilgtermiņā var novest līdz vienotai sabiedrībai, uzsver Cilinskis.
Iespējams arī sākt ar atsevišķiem soļiem, piemēram, bērnudārziem latviešu valodā, jo šai iniciatīvai pat bija atbalsts, tomēr tā nevirzās uz priekšu. Arī Saeimas priekšsēdētāja un "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa piekrīt, ka būtu jāturpina diskusija par bērnudārziem latviešu valodā.
Tikmēr frakcijām nepiederošo deputātu līderis Klāvs Olšteins uzsver, ka pašai sabiedrībai jāvēlas būt saliedētai, ņemot vērā Šveices vai Beļģijas piemērus, jo "jaunu velosipēdu neizdomāsim". Jautājums ir par darbību izglītības sfērā un par kopīgu svētku svinēšanu, kas jau pamazām notiek. Arī ekspertiem ir jābūt nozīmīgai lomai, skaidroja Olšteins. Neatkarīgie deputāti vēl plāno apspriesties par konkrētiem situācijas risinājumiem.
Savukārt Reformu partija (RP) nevēlas, lai tiktu īstenota tāda sabiedriskā medija veidošanas koncepcija, kas paredzētu atteikties no to valsts mediju finansēšanas, kuri raida krievu valodā, sacīja RP frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Kamēr nav atrisināts jautājums ar lielo nepilsoņu skaitu, valstij būtu jāsaglabā ziņu raidījumi krievu valodā. Ja "nepilsoņu referenduma" rīkošanai tiesu vara nedos zaļo gaismu, tad RP prasīs apmēram pusmiljonu latu novirzīt latviešu valodas apmācības kursiem, piebilda Dombrovskis.
Vienlaikus Saeimā pārstāvēto partiju līderi uzsvēra arī politiķu atbildību integrācijas veicināšanā. Tā ir arī politiķu atbildība, vai izmantot savu retoriku, lai sabiedrību šķeltu, vai tomēr domāt par to, kādā veidā ikviens Latvijā var justies piederīgs un iesaistīts uz tiem pamatiem, kas ierakstīti Satversmē.