Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) rosina mainīt likumu, nosakot, ka latviešu valodu nezinošajiem pašvaldību deputātiem tā jāapgūst par savu naudu, nevis pašvaldības līdzekļiem.
Valsts valodas politikai, tostarp valodas lietojumam medijos, šodien bieži vien raksturīga svārstīšanās, kā arī pārdomātas pieejas trūkums un sekošana komerciālām interesēm. To otrdien, 1. martā, Melngalvju namā notikušajā seminārā “Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas” uzsvēra Valsts valodas komisijas (VVK) priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs. Kā vienu no neseniem valsts valodas pozīcijas apdraudošiem piemēriem viņš minēja pērnā gada nogalē Saeimas atbalstītos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, vēstīts Valsts prezidenta mājaslapā.
Apkopoti dati par Valsts valodas likuma prasību ievērošanu 2015. gadā. Valsts valodas centra Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas un Valodas kontroles reģionālās nodaļas amatpersonas veikušas 5781 valsts valodas lietojuma pārbaudes.
Pēc diskusijām par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Saeimas šīsdienas balsojuma ir panākts, ka Saeima ir apņēmusies vēlreiz atgriezties pie regulējuma par valodas lietojumu radio apraidē un pie tā strādāt līdz 2017.gada 1.janvārim, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Patvēruma likumā, kas cita starpā nosaka, ka nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem tiks nodrošinātas izglītības ieguves iespējas valsts valodā. Šādas iespējas tiks noteiktas arī nepilngadīgai personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.
Saeima šodien atkārtoti galīgajā lasījumā pieņēma iepriekš apstiprinātos un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa neizsludinātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, saglabājot ieceri nākotnē veikt strīdīgos "radio valodas" grozījumus
Uz koalīcijas darba grupas sēdi par bēgļu uzņemšanas plānu šodien nebija ieradušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, tāpēc vēl plānota tikšanās ar šī politiskā spēkā pārziņā esošo Labklājības ministriju (LM), lai atrisinātu jautājumu par valodas prasībām bēgļiem.
Kāds acīgs interneta lietotājs sludinājumu portālā ss.lv pamanījis savdabīgu darba vakanci - Rīgas 45. vidusskolai nepieciešams dārznieks (e) telpaugu kopšanai un skolas apkārtnes apzaļumošanas darbiem. Interesanti, ka viena no prasībām potenciālajiem dārzniekiem tiek minēta krievu valodas zināšanas.
Latviešu valoda nespēj konkurēt brīvajā tirgū, intervijā aģentūrai LETA atzīst Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs Veisbergs.
Esam pilnībā gatavi nodrošināt bēgļiem valodas apguvi un izglītošanu par Latviju, valsts kultūru un vēsturi, šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile neatbalsta pārēju uz mācībām tikai latviešu valodā no 2018.gada, bet ilgtermiņā pakāpenisku un pārdomātu virzību uz šo mērķi atbalstītu.
Rīgā vidēji 43% iedzīvotāju ikdienā pārsvarā lieto latviešu valodu, savukārt krievu valodu - 50% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011.gada tautas skaitīšanas dati.
Par gada spārnotajiem teicieniem pasludina deputātes Ingunas Sudrabas (NSL) sacīto "Nē, tā es neesmu." un deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) frāzi "Tu zini, kas es esmu?".
Spārnoto teicienu finālistu sarakstā ir divas tematiskās grupas - politikas aktualitātes un publiskais personiskums.
Krievija nesamierināsies ar Baltijas valstīs notiekošo "uzbrukumu" krievu valodai, sestdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājumos Konstantīns Dolgovs.
Valsts valodas lietojuma pārkāpumi nesamazinās – par to liecina arī Valsts valodas centrā (VVC) saņemto sūdzību un arī administratīvo sodu skaits. Lielākoties pārkāpumu loks nav mainījies, tomēr pēdējā laikā VVC redzeslokā nonākušas pašvaldības, kas uzspiež krieviski rakstīto informāciju visiem tās iedzīvotājiem.
Šobrīd Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valsts valodas prasmes ir krietni augušas, un gandrīz visi jaunieši labāk vai sliktāk runā latviski. Problēma ir nevis valodas prasmē, bet gan tās nepietiekamā lietojumā, un tam ir vairāki iemesli, tostarp augsti kvalificētu pedagogu trūkums.
Latvijas patriotu grupa piektdien Esplanādē paredzētajam Aleksandra Gapoņenko rīkotajam Latvijas Antimaidanam pretī gatavojas rīkot pozitīva rakstura akciju – atgādināt krievvalodīgajiem par iespējām bez maksas apgūt valsts valodu vai uzlabot jau esošās prasmes tajā.
Latvijas valsts valodas likumi ir diskriminējoši, jo ierobežo darba iespējas krieviski runājošajiem un citām minoritātēm, ceturtdien paziņojusi ANO Cilvēktiesību komiteja.
Pēc tikšanās ar Latvijas amatpersonām šomēnes komiteja savā ziņojumā vērsusi uzmanību uz nepilsoņu statusu un valodu minoritātēm Latvijā.