Bēgļu uzņemšanas plānā vēl jāatrisina jautājums par valodas prasībām

Migrantu pūļi, kas ierodas Eiropā © SCANPIX

Uz koalīcijas darba grupas sēdi par bēgļu uzņemšanas plānu šodien nebija ieradušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, tāpēc vēl plānota tikšanās ar šī politiskā spēkā pārziņā esošo Labklājības ministriju (LM), lai atrisinātu jautājumu par valodas prasībām bēgļiem.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) kategoriski nepiekrīt priekšlikumam par atvieglotiem nosacījumiem bēgļiem latviešu valodas zināšanām noteiktās profesijās, aģentūrai LETA pēc koalīcijas darba grupas sanāksmes sacīja VL-TB/LNNK politiķis Rihards Kols.

Šis jautājums vēl jāsaskaņo ar ZZS un LM, jo tas esot viņu priekšlikums. Tāpēc paredzēta tikšanās ar ZZS un LM pārstāvjiem, piebilda politiķis. ZZS pārstāvju neierašanos uz darba grupas sēdi Kols saistīja ar "misēkli savstarpējā komunikācijā".

Tomēr, ja šis jautājums netiks atrisināts, nacionālā apvienība nevarēs atbalstīt bēgļu uzņemšanas plānu, akcentēja Kols.

Runājot par šodienas tikšanos, viņš pauda, ka vairāki jautājumi tika atrisināti un VL-TB/LNNK priekšlikumi ņemti vērā. Piemēram, bēgļus, kurus varētu uzņemt Latvijā, informēs arī par sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, ekonomikas situāciju valstī. Tāpat plāna sadaļa par integrāciju turpmāk būs par sociāli ekonomisko iekļaušanu, jo nav mērķa šos cilvēkus integrēt pilnībā, piebilda Kols.

Šonedēļ valdībā vēl neprecizētajā plāna projektā gan ir iekļauts punkts, kas paredz atbildīgajām ministrijām veikt pilotprojektu, kurā patvēruma meklētājiem tiktu nodrošināts desmit lekciju mācību kurss "Iepazīsti Latviju!". Šajā kursā sniegtu vispārīgu informāciju par Latvijas valsti, praktisku informāciju par Latviju un pakalpojumiem, informāciju par dzīvokļu tirgu, nodarbinātību, izglītību, veselības aprūpes sistēmu, sociālās drošības tīklu un sociālās palīdzības sistēmu. Tāpat patvēruma meklētājiem tiktu organizēts ievada kurss par darba iespējām Latvijā ar ieskatu darba aizsardzības principos.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) aģentūrai LETA pastāstīja, ka plāna projekta sadaļā par patvēruma meklētāju uzņemšanu un izmitināšanu šodien koalīcijas darba grupā kopumā nav bijuši iebildumi. Ministrs cer, ka šo Iekšlietu ministrijas kompetencē esošo sadaļu izdosies pieņemt nākamās nedēļas valdības sēdē.

"Ir, protams, atsevišķi iebildumi, jo ir nepieciešamas telpas aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanai," uzsvēra ministrs.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķi gan norādīja, ka Muceniekos varētu izvietot moduļa tipa ēkas. Iekšlietu ministrs piekrita, ka šāda risinājuma ieviešanu varētu apsvērt un veikt attiecīgus salīdzinājumus.

Šodien koalīcijas darba grupā bija arī jautājumi, kas skar Labklājības un Kultūras ministrijas kompetenci, taču darba grupā panākta vienošanās, ka par šiem jautājumiem ir jādiskutē ar šo ministriju amatpersonām.

Kozlovskis gan norādīja, ka plāna projekta sadaļa par bēgļu integrāciju, visticamāk, nākamnedēļ netiks pieņemta, bet to varētu izdarīt pēc divām nedēļām. Premjerministre Laimdota Straujuma (V) jau vakar paziņoja, ka par dažādiem citiem ar bēgļu uzņemšanu saistītajiem jautājumiem 4.novembrī paredzēts diskutēt ar pašvaldību pārstāvjiem. Pēc šīm sarunām valdība varētu lemt par to rīcības plāna daļu, kas saistīta ar bēgļu izmitināšanu.

Kā ziņots, pirmdien koalīcijas padomes sēdē nolemts vēl par nedēļu atlikt bēgļu uzņemšanas plāna izskatīšanu valdībā. Pēc sēdes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem sacīja - koalīcija bija vienota, ka nākamajā otrdienā valdībā vajadzētu pieņemt to plāna sadaļu, kas saistās ar bēgļu izvēli, transportēšanu, proti, ar Iekšlietu ministriju (IeM) saistītus jautājumus un par Mucenieku infrastruktūras sakārtošanu.

Bēgļu uzņemšanas plāna izskatīšana valdībā atlikta jau otro reizi. Šoreiz tas saistīts ar VL-TB/LNNK un ZZS iebildumiem.

IeM precizētā patvēruma meklētāju uzņemšanas plāna īstenošanai divos gados kopumā nāktos tērēt 15,45 miljonus eiro un 8,93 miljoni eiro no šīs summas būtu jārod nacionālajā budžetā, liecina plāna projekts, kas iesniegts izskatīšanai 27.oktobra valdības sēdē.

Svarīgākais