Valsts valodas politikai, tostarp valodas lietojumam medijos, šodien bieži vien raksturīga svārstīšanās, kā arī pārdomātas pieejas trūkums un sekošana komerciālām interesēm. To otrdien, 1. martā, Melngalvju namā notikušajā seminārā “Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas” uzsvēra Valsts valodas komisijas (VVK) priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs. Kā vienu no neseniem valsts valodas pozīcijas apdraudošiem piemēriem viņš minēja pērnā gada nogalē Saeimas atbalstītos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, vēstīts Valsts prezidenta mājaslapā.
“Valsts valodas komisija vēlētos maksimālu latviešu valodas dominēšanu medijos, tomēr apzināmies, ka noteikta ētera daļa pienākas arī mazākumtautību valodām. Mēs neprasām aizliegt raidīt citās valodās, bet skatāmies uz valodas lietojuma proporcijām. Ja viss būtu latviešu valodai labvēlīgs, tad trauksmei nebūtu pamata,” sacīja A.Veisbergs.
Atgādinot par pretrunīgajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuru spēkā stāšanās atlikta līdz 2016.gada beigām, A.Veisbergs norādīja, ka tas sniedz iespēju sabiedrībai un politiķiem diskutēt par kvalitatīviem risinājumiem. Viņa ieskatā valstij ir visas tiesības šos jautājumus regulēt, īpaši ņemot vērā ideoloģisko aspektu hibrīdkara apstākļos.
“Mēs regulējam valodu gan valsts pārvaldē, gan skolās, gan produktu aprakstus, dodot priekšroku latviešu valodai. Mediji šajā ziņā ir vēl svarīgāki, tāpēc ir jāmazina svešas informatīvas vides ietekme uz mūsu iedzīvotājiem,” pauda A.Veisbergs, aicinot klātesošos politiķus un juristus ieklausīties diskusijas atziņās un ņemt tās vērā, izvērtējot minētos grozījumus.
Seminārā, kura ietvaros notika Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izbraukuma sēde, uzstājās VVK priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola, Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele un Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps.
Valsts prezidenta izveidotās Valsts valodas komisijas galvenais uzdevums ir izstrādāt valodas politikas stratēģiskos virzienus, balstoties uz visaptverošiem, situācijas analīzē pamatotiem pētījumiem, pārraudzīt Valsts valodas politikas programmas izpildi, kā arī piedalīties un konsultēt valodas politikas likumdošanas izstrādes jautājumos.