95% Latvijas iedzīvotāju pārzina vismaz vienu svešvalodu

Kā nozīmīgākos notikumus valsts valodas politikā kopš 2010.gada LVA izcēla referendumu par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, Satversmes preambulas izstrādi un apstiprināšanu, deputātu un amatpersonu valsts valodas prasmju pārbaudes, tautas skaitīšanu un tajos iekļautos jautājumus par valodu prasmi, kas faktiski neesot snieguši vajadzīgo informāciju, vienotu centralizēto eksāmenu latviešu valodā, reemigrācijas un bēgļu integrācijas jautājumus un citus.

Latviešu valodā pasaulē runā aptuveni divi miljoni cilvēku, kas ļauj latviešu valodai ierindoties 200 lielāko lietoto pasaules valodu grupā, turklāt konkurētspējas kontekstā latviešu valoda atzīta par neapdraudētu, jo tajā runā visas paaudzes.

Latvijas iedzīvotāju valodu prasmes Eiropas Savienības (ES) kontekstā, kā atzina LVA, eksperti, vērtējamas ļoti labi. Latvijā 95% iedzīvotāju spēj runāt vismaz vienā svešvalodā, kas ļauj Latvijai ierindoties otrajā vietā ES valstu vidū, atpaliekot tikai no Luksemburgas. LVA pārstāve norādīja, ka šāds rezultāts nepārprotami saistīts ar to, ka Latvijā ļoti daudzi prot krievu valodu, kas citviet Eiropā nav tik ļoti izplatīta prakse.

Vidēji ES vismaz vienu svešvalodu pārvalda 54% iedzīvotāju.

Vismaz divās svešvalodās Latvijā runā 54% iedzīvotāju, kas ir divtik vairāk nekā vidēji ES. Trīs svešvalodu pārvaldīšanā Latvijā un ES nav ļoti lielas atšķirības - Latvijā trīs svešvalodas pārvalda 13%, bet ES - 10% iedzīvotāju.

LVA pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas rādītāji saistībā ar to, cik liels iedzīvotāju īpatsvars pārvalda angļu un vācu valodu, tāpat pārsniedz vidējos ES rādītājus.