Raksturīgākais valodas lietošana regulējuma pārkāpums - nelietošana nepieciešamā apjomā

© F64

Apkopoti dati par Valsts valodas likuma prasību ievērošanu 2015. gadā. Valsts valodas centra Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas un Valodas kontroles reģionālās nodaļas amatpersonas veikušas 5781 valsts valodas lietojuma pārbaudes.

Lai gan pērn situācija valsts valodas lietošanas jomā ir nedaudz uzlabojusies, joprojām pārkāpumu ir daudz. 2015. gadā kopumā par administratīvajiem pārkāpumiem sāktas 3167 lietvedības, bet administratīvi sodītas 708 personas.

Jāpiemin, ka pēdējos divos gados samazinājies pieņemto lēmumu skaits administratīvo pārkāpumu lietās, jo gadījumos, kad pārkāpumu pieļāvusī persona izprot kļūdu un nekavējoties to labo, centrs var neuzsākt lietvedību un nepiemērot sodu.

Kā norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš: “Valsts valodas centra mērķis ir veikt preventīvus pasākumus, kas veicina valsts valodas stāvokļa uzlabošanu un veicina tās aizsardzību. Kā lielisku piemēru var minēt pērnā gada nogalē talkā nākušos sabiedriskos palīgus, kas ar savu apņēmību un brīvprātību palīdz ne tikai vecākajiem inspektoriem, bet arī uzņēmējiem”.

Joprojām raksturīgākais pārkāpuma veids ir valsts valodas nelietošana nepieciešamā apjomā, pildot darba pienākumus. Pērn fiksēti 479 šādi pārkāpumi. Tāpat ne visi uzņēmēji pievērš uzmanību produkta marķējumam vai instrukcijai latviešu valodā, par ko kopā ir fiksēti 156 pārkāpumi.

Kopumā pagājušajā gadā ir saņemtas un izskatītas 2167 sūdzības par valsts valodas likuma prasību pārkāpumiem.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais