Vairāk nekā 20 Eiropas valodām, tostarp arī latviešu valodai, draud "digitāla izmiršana" tehnoloģisko risinājumu trūkuma dēļ, liecina Eiropas vadošo valodas tehnoloģiju ekspertu pētījums.
Vislielākais digitālās izzušanas risks draud islandiešu, latviešu, lietuviešu un maltiešu valodai, liecina pētījuma rezultāti, kas publiskoti Eiropas Valodu dienā.
Eiropas zinātnieku komanda META-NET, ko veido 60 pētījumu centri 34 valstīs, analizējusi 30 Eiropas valodu digitālās iespējas, kā rakstības un gramatikas pārbaudes, balss aktivēšanas sistēmas, automātiskās tulkošanas sistēmas, teksta analītikas un citu valodu resursu pieejamību tehnoloģijās.
Pētījumā atklājies, ka 21 valodas digitālās iespējas ir ļoti vājas vai pat to nav vispār, pētniekiem brīdinot, ka šai 21 valodai draud "digitāla izmiršana".
Viszemākie rādītāji visās apskatītajās jomās bija islandiešu, latviešu, lietuviešu un maltiešu valodai, taču ierobežotas iespējas ir arī citās valodās, piemēram, bulgāru, grieķu, ungāru un poļu.
Vislabākais tehnoloģiskais atbalsts ir angļu valodai, taču mēreni labs atbalsts ir arī flāmu, franču, vācu, itāļu un spāņu valodai.
Valodu tehnoloģiju programma tiek uzmantota, lai apstrādātu cilvēku ierunātu vai ierakstītu tekstu. Vislabāk pazīstamākās tehnoloģijas ir rakstības un gramatikas pārbaudes programmas, viedtelefonu interaktīvie personīgie asistenti, automātiskās tulkošanas sistēmas un interneta meklēšanas sistēmas.
Valodas tehnoloģijas sistēmas galvenokārt paļaujas uz statistiskām metodēm, kam nepieciešams ļoti liels daudzums rakstītu vai ierunātu datu, kas rada grūtības ar valodām, kurās runā salīdzinoši maz cilvēku.
Pētnieki iesaka Eiropā realizēt koordinētu plaša mēroga projektu, lai izstrādātu digitālās tehnoloģijas visās Eiropas valodās.
"Lielbritānijā vairums no mums izmanto programmas ar valodu tehnoloģijām, pat nepievēršot tām īpašu uzmanību. Valodu tehnoloģijas atvieglo mūsu dzīvi un tām ir liels potenciāls palīdzēt mums daudzos veidos," norādīja Mančestras Nacionālā tekstu izpētes centra (NaCTeM) direktore profesore Sofija Ananiadu.
"Digitāla informācija un komunikācija kļūst aizvien dominējošāka, tādēļ ir svarīgi, lai daudz vairāk valodās būtu pieejamas modernākās valodu tehnoloģijas, citādi sadarbība ar mūsu Eiropas kaimiņiem kļūs vēl grūtāka," skaidroja profesore Ananiadu.