Ir apritējis gads, kopš Latvijā notika valodas referendums un, kā uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (V), šajā laikā ir izdarīts pārāk maz, lai stiprinātu latviešu valodas pozīcijas.
Viņas skatījumā, latviešu valodas situācija ir neapmierinoša, kā arī brīžiem neizprotama ir rīcība, ar kādu vēlas panākt latviešu valodas nostiprināšanu, piemēram, militārās parādes demonstrēšana televīzijā krievu valodā.
"Latviešu valodas nostiprināšana nozīmē latviešu valodas paplašināšanu, kas savukārt veicina to, ka Latvijai lojāli iedzīvotāji lieto latviešu valodu," sacīja deputāte.
Tam, ka gada laikā veikti pasākumi, kas nav nesuši lielus panākumus, piekrīt arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš. Pozitīvais, ko panācis referendums, ir tas, ka ļoti daudzi politiķi un eksperti saprata, ka valodas politikas iedzīvināšana nav kampaņa - tas ir ilgtermiņa process, kurā var panākt, lai latvieši valodu lietotu ne tikai savu oficiālo pienākumu pildīšanas laikā, bet arī neoficiālajā saziņā.
"Ir daudzi gadījumi, kad cilvēki nevis nespēj runāt latviešu valodā, bet nevēlas to darīt. Pastāv disonance starp prasmi un vajadzību jeb vēlmi izmantot latviešu valodu. Valodas referendums mums visiem bija mācība, tādēļ novēlu, lai nebūtu savējo, kas pret savu tautu ceļas," sacīja Baltiņš.
Konferences laikā liela kritika izteikta politiķiem un citām amatpersonām, kas medijos runā krievu valodā. Vaidere pauda neizpratni, kādēļ amatpersonas savā valstī televīzijās cenšas runāt krieviski. "Ja mani intervētu Maskavas televīzija, tad varu runāt krieviski, ja intervē BBC, tad varu runāt angliski. Tās ir lietas, kas saistītas ar elementāru pašcieņu," norādīja Eiropas Parlamenta deputāte.
Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) piekrita, ka ir jāpievērš uzmanība valsts amatpersonu attieksmei publiskajā telpā. Viņa uzskata, ka valsts valodas politikas galvenā problēma ir tajā, ka tiek piemirsts, ka sabiedrības saliedētību var īstenot, ja tiek stiprināts kodols, kas šajā gadījumā ir latviešu valoda un kultūra.
Savukārt Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts, ka valodas referendums latviešiem bija nepatīkama realitāte, savukārt krievvalodīgajiem tika dotas liekas cerības, ka valodu jautājumā kaut kas mainīsies. "Ir jāgādā par to, lai sabiedrība par šo referendumu neaizmirst. Nedrīkst pieļaut, ka kāds apšauba valsts pamatus," norādīja ministrs.
Latviešu valodas aģentūras direktors Andrejs Veisbergs uzsvēra, ka attieksme pret dzimto valodu un valsti sabiedrībā ir ar lieliem defektiem. Attieksme ir tā, kas veido tālāku motivāciju apgūt valodu un lietot to. Latvijas valodas politikā vājākā vieta ir lingvistiskā uzvedība, jo arī amatpersonas medijos nerunā valsts valodā. Šāda situācija pēc referenduma ir kļuvusi vēl biežāka, un tas veicina divu informatīvo telpu saglabāšanos.
"Pie darāmajiem darbiem var pieskaitīt pozitīvas lingvistiskās attieksmes veidošanu gan mazākumtautību, gan valsts nāciju grupā. Ir jāiesaista pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa, sākot no bērniem līdz pieaugušajiem, valodas politikas īstenošanā. Tāpat nedrīkst aizmirst par pašas valodas mūsdienīgu attīstību un kvalitatīvu valodas lietojumu," klāstīja Veisbergs.
Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) minēja, ka pārmaiņas uzvedībā nenotiek viena gada laikā, taču līdz šim jau ir veikti dažādi pasākumi sabiedrības saliedētības veidošanai.
Liels pieprasījums ir bijis pēc intensīvajiem latviešu valodas kursiem, kuru laikā Latgales, Rīgas un citos reģionos kopā apmācīts 1851 dalībnieks. Bibliotēkām iepirktas grāmatas par Latvijas vēsturi un kultūru, tostarp grāmatas krievu valodā, bērni un jaunieši iesaistījušies lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu un jauniešu žūrija", kā arī ieviesta apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem, stāstīja ministre.
"Mūsu katra atbildība ir, kā lietojam valodu un ko darām. Es kā kultūras ministre ar medijiem runāju tikai latviski," uzvēra Jaunzeme-Grende.
"Saskaņas centra" (SC) pārstāve Elizabete Krivcova atzina, ka SC ir par draudzīgu valodas lietošanu un, pēc viņas domām, plašāku latviešu valodas lietošanu var panākt ar draudzīgiem pasākumiem. Viņa kritizēja, ka Nodarbinātības valsts aģentūra nespēj nodrošināt latviešu valodas kursus visiem, kuri vēlas apgūt latviešu valodu.
Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzskata, ka ir nepieciešams apvērsums domāšanā un, kamēr tas nenotiks, tikmēr būs grūti cilvēkiem runāt latviešu valodā.
Kā ziņots, šodien aprit gads kopš tautas nobalsošanas par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kurā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 74,8% vēlētāju.