Reformu partija: Valstij jāatbalsta krievu valodā raidoši sabiedriskie mediji
Valsts nedrīkst radīt papildu barjeras avīžu iznākšanai, tieši otrādi - ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par procesiem un aktualitātēm Latvijā un nolūkā mazināt ārvalstu mediju ietekmi informatīvajā telpā valstij būtu jāatbalsta krievu valodā raidoši sabiedriskie mediji, paziņojumā presei norāda Reformu partija.
Šāds paziņojums izplatīts pēc tam, kad nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars intervijā laikrakstam "Diena" izteicies, ka valstij vajadzētu atbalstīt tikai latviešu valodā iznākošas preses iznākšanu.
Reformu partija paziņojumā presei norāda, ka no VL-TB/LNNK publiski paustās idejas, ka valstij jāatbalsta tikai latviešu valodā izdotie preses izdevumi un Dzintara komentāriem minētajā intervijā nav saprotams, kas tieši domāts ar valsts atbalstu latviešu valodā izdotajiem medijiem un kā tas atbilst Latvijas sabiedrības interesēm un saliedētības politikai. Tāpat no intervijā sniegtās informācijas neesot saprotams, vadoties pēc kādiem kritērijiem un kādiem nolūkiem tiks atlasīti mediji, lai finanšu līdzekļus "izmantotu pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk".
Kā ziņots, Dzintars intervijā paudis viedokli, ka valstij vajadzētu atbalstīt tikai latviešu valodā iznākošas preses iznākšanu, tāpēc juristi lūgti izpētīt pašreizējo stāvokli un gatavot priekšlikumus, lai situāciju mainītu.
VL-TB/LNNK līderis intervijā norāda, ka tas arī sasaucas ar vienu no nacionālās apvienības ideoloģiskajām nostādnēm. "Ja valsts ir skaitliski, teritoriāli neliela, mums ir ierobežoti resursi, tad ļoti būtiski ir domāt, kā mēs šos resursus izmantojam, lai tos izmantotu pēc iespējas efektīvāk, lietderīgāk. Un, ienākot politikā, esam pamanījuši, ka daudzās sfērās resursi, finanses tiek piešķirti un tērēti inerces pēc, neuzdodot jautājumu, ko valsts no tā iegūst," skaidro politiķis.
Taujāts par to, vai šādā gadījumā nesekos pārmetumi par krievvalodīgās preses diskrimināciju, nacionālās apvienības līderis atzīmē, ka Latvijā patlaban drīzāk tiekot diskriminēti tie, kas runā latviešu valodā.
"Tajā pašā darba tirgū, it īpaši attiecībā uz mediju vidi, ja neskatāmies tikai uz presi, bet uz informatīvo telpu kopumā, tad šķiet, ka diskriminējošos apstākļos bieži vien strādā tieši latviešu mediji, kam jācīnās ar daudz apjomīgākiem ārvalstu resursiem," uzsver Dzintars.
Viņš skaidro, ka runa jau nav par kādas iedzīvotāju grupas diskrimināciju, runa ir par to - vai mēs atbalstām informācijas izplatīšanu valsts valodā vai svešās valodās.