Nav vienprātības par apmācībām bērnudārzos latviešu valodā

Valdošajā koalīcijā nav vienota viedokļa par apmācībām bērnudārzos latviešu valodā, jo Reformu partija (RP) iebilst pret šī likumprojekta virzīšanu, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers skaidroja, ka, ņemot vērā RP iebildumus un koalīcijas sadarbības līgumu, šis likumprojekts nebūtu virzāms izskatīšanai Saeimas sēdē, proti, tagad to vajadzētu izslēgt no šīs nedēļas plenārsēdes darba kārtības.

Tikmēr nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāts Imants Parādnieks pauda neizpratni, kāpēc RP nevēlas šo jautājumu izskatīt parlamenta komisijā, jo tur varētu plaši diskutēt, kā tieši varētu notikt pāreja uz apmācībām latviešu valodā. Parādnieks arī uzsvēra, ka šāda iecere ir iekļauta gan RP programmā, gan arī valdības deklarācijā.

Vienlaikus politiķis piebilda, ka šī ir RP izšķiršanās un nacionālā apvienība trešdien, 29.maijā, frakcijas sēdē lems, kā tālāk rīkosies.

Valdības vadītājs piebilda, ka arī no "Vienotības" puses nav iebildumu, lai šis likumprojekts tiktu nodots vērtēšanai Saeimas komisijās. Vienlaikus Dombrovskis uzsvēra, ka VL-TB/LNNK iesniegtais likumprojekts būtu būtiski pilnveidojams.

Tomēr jautājumu, kas skar valsts valodas lietojumu, nevar virzīt, ja pret to iebilst kaut viens koalīcijas partneris, skaidroja Dombrovskis.

Tikmēr RP izplatītajā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem tiek norādīts, ka partija atbalsta pirms nepilna gada Ministru kabinetā, piedaloties koalīcijas ministriem, apstiprinātās vadlīnijas, kurās ir paredzēta latviešu valodas apguve mazākumtautību bērnudārzos un kurām Latviešu valodas aģentūra ir sagatavojusi paraugprogrammu un teorētisko pamatojumu. RP arī norāda, ka valodu apmācība bērnudārzos ir, pirmkārt, ekspertu un vecāku kompetencē.

Patlaban Saeimas 30.maija darba kārtībā šis likumprojekts ir iekļauts, taču deputāti var rosināt to neskatīt.

Kā ziņots, Saeima 23.maija sēdes darba kārtībā neiekļāva nacionālās apvienības rosināto likumprojektu, paredzot no 2014.gada 1.septembra pāriet uz apmācībām bērnudārzos latviešu valodā.

Grozījumi Izglītības likumā paredz, ka, sākot ar 2014. gada 1.septembri, visās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas saņem valsts vai pašvaldības finansējumu, apmācības notiek valsts valodā. Bērni, kuri līdz šim datumam jau sākuši pirmsskolas izglītības programmas apguvi, varētu turpināt apmācības dzimtajā valodā, ja vien pašvaldība vai privātā bērnudārza īpašnieks, ja bērnudārzs saņem publisko finansējumu, lēmis, ka to nodrošinās.

Likumprojekts neizslēdz īpašas dzimtās valodas un kultūras nodarbības mazākumtautībām, bet mācību valoda bērnudārzos būs latviešu valoda.

Visu valsts finansēto bērnudārzu pāreja uz apmācībām latviešu valodā ir nepieciešama, lai Latvijā veidotos saliedēta un vienota sabiedrība, bērniem neatkarīgi no to etniskās piederības jau no mazotnes dodot iespēju uzaugt kopā un savstarpējā saziņā izmantot valsts valodu, uzsver nacionālā apvienība.

Latvijā

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Svarīgākais