Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) veikusi līdz šim nepieredzētu soli un Saeimas priekšsēdētājai adresētā vēstulē kritizē aizvadītajā ceturtdienā apstiprinātos grozījumus, mudinot atcelt jebkādus ierobežojumus pilsonības piešķiršanai bērniem, kas nepilsoņu ģimenē pēc 1991. gada 21. augusta dzimuši Latvijā.
Dzīvesvietai nav nozīmes
«Es strikti neatbalstu regulējumu, kas vecākiem vai bērniem nepilsoņu bērnu pilsonības iegūšanas procesā nosaka papildu nosacījumus, piemēram, ka bērniem un vecākiem pastāvīgi jādzīvo Latvijā, vai prasību, ka vecākiem būtu jārūpējas par to bērnu latviešu valodas apguvi vai lojalitātes pret Latviju ieaudzināšanu,» vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei raksta EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks.
Viņš arī uzsver, ka Pilsonības likumam būtu jāstrādā ar atpakaļejošu datumu un visiem bērniem, kas Latvijā dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta, būtu jāpiešķir pilsonība, «jo šeit joprojām ir tūkstoši, kas nav ieguvuši pilsonību citos veidos [naturalizācija]».
«Es jūs mudinu un iedrošinu ņemt vērā šos apsvērumus, turpinot Saeimas debates par šo jautājumu,» vēstuli nobeidz EDSO augstais komisārs.
Jautājuma eskalācija
Diplomātiskajās aprindās šī vēstule tiek uztverta kā spiediena pastiprināšana jeb, diplomātiski izsakoties – rekomendāciju pastiprināšana, lai Latvija piekāptos savās prasībās par pilsonības piešķiršanu. Šī ir pirmā reize, kad K. Vollebeks sūta vēstuli Saeimas priekšsēdētājai. Tas liecinot par notikumu eskalāciju, ir pārliecināts informēts Neatkarīgās avots EDSO.
«Šķiet, ka K. Vollebeks pastiprina savas rekomendācijas (..) tās liecina par zināmu eskalāciju – K. Vollebeks līdz šim nav rakstījis vēstules Saeimas priekšsēdētājai. Eskalācija sasaucas ar pastiprinātu zināma profila nevalstisko organizāciju vēlmi apmeklēt EDSO humānās dimensijas pasākumu Varšavā. Antifašisti un Lindermana piekritēji Varšavas pasākumos vēl nav bijuši,» pauž avots.
Pagaidām Juridiskā komisija ar šo vēstuli nav iepazinusies, jo tā saņemta pārāk īsu brīdi pirms balsojuma par likuma grozījumiem Saeimā, taču Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka Ārlietu ministrija nevēlas saasināt iekšpolitisko situāciju ar diskusijām par pilsonības piešķiršanas niansēm. Tāpēc nolemts nesteigties ar EDSO ģenerālsekretāra un augstā komisāra mazākumtautību jautājumos vizītēm Latvijā.
Ieteikums nav saistošs
Neraugoties uz to, ka Juridiskā komisija ar vēstuli vēl nav iepazinusies, tās vadītāja I. Čepāne (Vienotība) Neatkarīgajai atzina – satraukumam par EDSO izdarīto spiedienu nav pamata, jo Latvijai K. Vollebeka rekomendācijas nav saistošas.
«Mums nav saistošas šīs rekomendācijas. Mēs rīkojamies kā neatkarīga Eiropas Savienības valsts. Mēs jau iepriekš esam izstāstījuši savu situāciju organizācijai un vienojāmies, ka cilvēktiesības tiek ievērotas. Pilsonības jautājumi nav saistīti ar cilvēktiesībām. Pilsonības jautājumi ir katras suverēnas valsts izšķiršanās,» uzskata I. Čepāne. Viņas vietniece komisijā Inese Lībiņa Egnere pieņem, ka likumprojekts ir pietiekami korekts un jauni grozījumi tajā nav nepieciešami, bet komisāra rīcībā, visticamāk, esot novecojusi likumprojekta versija. Tāpēc K. Vollebekam tikšot skaidrots, kas tad īsti ir noticis.
Nacionālās apvienības pārstāvji jau ceturtdien pauda viedokli, ka dažas normas likuma grozījumos ir pārāk mīkstas un trešajā lasījumā tās būtu jāizņem no likuma.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas nosaka, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens
no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.