Pēdējā laikā atsevišķos Latvijas masu medijos izskanējuši pretrunīgi un naidu kurinoši vērtējumi, kas neveicina etnisko saliedētību un starptautiski grauj Latvijas reputāciju, šodien tikšanās laikā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu šādu viedokli pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP).
Pēc februārī notikušā divvalodības referenduma sabiedrības saliedēšana pasludināta par vienu no valdības prioritātēm. Pirms nedēļas Saeimā izveidota Sabiedrības saliedētības komisija, savukārt politiķi nākuši klajā ar ierosmi izveidot «bērnu apmaiņas programmu» starp latviešu un krievu ģimenēm.
Šodien tikšanās laikā ar "Saskaņas centra" (SC) Saeimas frakcijas deputātiem vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) neatbalstīja ideju par minoritāšu valodu izmantošanu pašvaldībās atbilstoši starptautisko organizācijas rekomendācijām.
Parlamentārieši joprojām nespēj konceptuāli vienoties par lojalitātes principa ieviešanu naturalizācijas procesā, tomēr vakar likumdevēji atbalstīja līdzīgu kritēriju definēšanu naturalizācijas iesniegumu izskatīšanas kārtībai.
Nākotnē lēmuma pieņemšanu par pilsonības piešķiršanu, iespējams, uzticēs tiesai vai kādai citai institūcijai. Pašlaik to dara Ministru kabinets un tā lēmums tiesā nav pārsūdzams.
Latvijā šobrīd ir 13 500 nepilsoņu bērnu, kuriem pienāktos Latvijas pilsonība pēc spēkā esošā likuma, ja vien viņu vecāki būtu uzrakstījuši iesniegumu līdz brīdim, kamēr bērni sasniedz 15 gadu vecumu.
Rīgas domes apmaksātajos latviešu valodas kursos pašlaik mācās 1130 rīdzinieku. Interese par šo projektu gan pērn, gan šogad bijusi liela – grupas aizpildītas jau pirmajās pieteikšanās dienās. Ņemot vērā milzīgo atsaucību, kursus iecerēts turpināt.
Koalīcija šodien nevienojās par atbalstu nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumam papildināt Satversmes 73.pantu, nosakot, ka nav rosināms referendums par pilsoņu loka paplašināšanu.
Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumam bērnudārzos ieviest tikai latviešu valodu ir gan atbalstītāji, gan noliedzēji. Daļa no viņiem, visticamāk, savu viedokli pašlaik izsaka, balstoties uz emocijām, jo Neatkarīgā neguva apstiprinājumu, ka šis ierosinājums būtu izvērtēts.
Ja Latvijā turpināsies krievvalodīgo ignorēšana, protesta akciju kļūs aizvien vairāk un skaļākas, intervijā laikrakstam "Vesti Segonja" norāda krievvalodīgo tiesību aktīvists, biedrības "Dzimtā valoda" pārstāvis Illarions Girss.
Divvalodības referenduma sakacināta, Latvijas krievvalodīgā diaspora gaida labējo partiju pretimnākšanu vairākos jautājumos, kas varētu skart pilsonības, naturalizācijas un kultūras jautājumus.
Cietuši jau iepriekš paredzamo sakāvi, referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai idejas atbalstītāji un autori ar jaunu sparu atkal cenšas aktualizēt jautājumu par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās.
Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) atbalsts divvalodības referendumam lielā mērā sekmēja tā notikšanu. Kā viņš vērtē šī referenduma rezultātu, un vai tā tomēr nebija kļūda, – saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju.
Rīgas domes frakcijas "Vienotība" deputāti aicina galvaspilsētas mēru Nilu Ušakovu atkāpties no amata. Tā kā tieši Rīgas Domes priekšsēdētājs bija aktīvs referendumu atbalstītājs, balsojuma rezultāts apliecina rīdzinieku neuzticību mēram.
Valsts prezidents Andris Bērziņš ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) pirmdien Rīgas pilī pārrunāja nepieciešamību grozīt Satversmi, lai mainītu tautas nobalsošanu ierosināšanas kārtību.
Mēs no visas sirds atvainojamies tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem mūsu rīkotā akcija ''Balta lapa'' izsauca negatīvas emocijas, un solām mācības Rīgas un Latgales iedzīvotājiem, teikts Latvijas Intelektuālās attīstības fonda paziņojumā, ko parakstījis fonda vadītājs Viesturs Dūle un viņa domubiedri.
„Lai saprastu, ka starpnacionālajās attiecībās kaut kas nav kārtībā, nebija jārīko šis provokatīvais referendums. Ar simts reizes mazākiem līdzekļiem varēja veikt kvalitatīvu socioloģisko pētījumu,” pauž topošās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Kaut arī tautas nobalsošanā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja pārliecinoši 74,8 procenti vēlētāju, arī krievu valodas atbalstītāji šajos rezultātos saskata iespēju turpināt cīņu par krievu valodas statusa mainīšanu.