Pašvaldības uzspiež informāciju svešvalodā
Valsts valodas lietojuma pārkāpumi nesamazinās – par to liecina arī Valsts valodas centrā (VVC) saņemto sūdzību un arī administratīvo sodu skaits. Lielākoties pārkāpumu loks nav mainījies, tomēr pēdējā laikā VVC redzeslokā nonākušas pašvaldības, kas uzspiež krieviski rakstīto informāciju visiem tās iedzīvotājiem.
VVC bieži saņem sūdzības no Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem par pašvaldību izplatītajiem bukletiem un avīzēm krievu valodā, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā teica VVC direktors Māris Baltiņš. Viņš paskaidroja, ka likums pieļauj izdot informāciju jebkurā valodā un to izsniegt, ja tiek pieprasīta, nevis, piemēram, visiem uzspiežot domes izdotu laikrakstu krievu valodā (iemetot to pastkastītēs) un tādējādi nelietderīgi tērējot nodokļu maksātāju naudu. Tāpat neesot pieņemami, ka informācija tiek sūtīta divās valodās, un ir bijuši gadījumi, kad Latgales pašvaldības devušas priekšroku drukātam vārdam tikai krieviski. Tāpēc būtu svarīgi strādāt pie regulējuma, kas ļautu saukt pie atbildības juridiskās personas un tās sodīt, uzsvēra VVC direktors. Attiecībā uz pašvaldībām – daļai deputātu joprojām esot problēmas ar valsts valodu. Ir noteikts, ka vietvarai tādā gadījumā par saviem resursiem ir jānodrošina viņu apmācība. Šobrīd dažviet esot tādi nezinīši, piemēram, Balvos, Daugavpilī, Inčukalnā, Zilupē un Ludzā. VVC drīzumā gatavojas pārbaudīt, kā šiem tautas kalpiem būs veicies ar latviešu valodas apguvi.
Tāpat M. Baltiņš atzina, ka turpinās ierastā darba devēju prakse pieprasīt darbiniekiem gan latviešu, gan krievu valodas zināšanas. Viņam tiešām neesot skaidrs, kāpēc, piemēram, Latvijas pastā visiem vajadzīgas abu valodu prasmes – pietiek, ka nodaļā to zina viens. VVC direktors arī uzskata, ka vairāk vajadzētu prasīt atbildību no darba devējiem, nevis padotajiem. Turklāt novērota tendence, ka negodprātīgs priekšnieks atkožas nepaklausīgam darbiniekam, nosūdzot to VVC, jo sods jāmaksā ir «nevis institūcijai, bet indivīdam», norādīja M. Baltiņš.
Kopumā gan pārkāpumu diapazons palicis nemainīgs. Tā no pērn 1127 administratīvi sodītājiem (310 saņēmuši brīdinājumu, 817 – naudas sodu vidēji 48 eiro apmērā) 52% bijuši saistīti ar valsts valodas nelietošanu vajadzīgajā apjomā amata un profesionālo pienākumu veikšanai, 33% – par preču realizēšanu, nenodrošinot pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, bet 8% – par publiskās informācijas nesniegšanu latviski.
M. Baltiņš atzina, ka ar pašreizējo inspektoru skaitu ir nepietiekami, lai aptvertu visu problēmu loku un rūpīgi pārbaudītu visas sūdzības, tāpēc ļoti vajadzētu palielināt darbinieku skaitu. Pēdējo gadu laikā VVC štats pieaudzis vien par pāris cilvēkiem (kopumā ir 20 darbinieku), un to varējuši izdarīt, jo dabūjuši papildu līdzekļus, taču ar to esot krietni par maz. Labs risinājums būtu inspektoru palīgu štata vienību izveide. Savulaik gan ieteikts arī izmantot brīvprātīgo palīdzību, taču VVC pret to esot duāla attieksme – no vienas puses, šāda tautas modrā acs būtu noderīga kā preventīva darbība, jo ziņotu centram par pārkāpumiem, bet, no otras puses, tas varētu piesaistīt ļaunprātīgus sūdzībniekus, kas varētu sakompromitēt šo kustību.