Intervija ar mākslinieku Gļebu Panteļejevu, Jūrmalas Gada balvas kultūrā ieguvēju, – par latviešu un krievu attiecībām, par referendumu, par politiķu solījumiem, sarkanarmiešiem un leģionāriem.
Politiķi uzskata, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa spēja mainīt viedokli ir cienīgs solis, kas varētu mudināt arī citus neizlēmušos doties uz referendumu.
Drošības policija (DP), izvērtējot biedrības "Dzimtā valoda" iesniegumu, atteikusies sākt kriminālprocesu pret Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu ("Vienotība") saistībā ar viņa izteikumiem intervijā žurnālam "Playboy".
Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine neatbalsta Satversmes mainīšanu valodas referenduma spiediena dēļ un par priekšrocību uzskata Satversmes nemainīgumu jebkurā situācijā.
Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris kritizē politiķus par novēlotu reaģēšanu uz ierosināto referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Visticamāk, jau šonedēļ kļūs zināms Satversmes tiesas lēmums par krievu valodas referenduma apturēšanu uz laiku, kamēr tiks vērtēts šā balsojuma tiesiskums. Tikmēr tautas nobalsošanas priekšdarbi jau ir sākušies un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) veikusi pirmos poligrāfijas darbu pasūtījumus.
Tuvojoties referendumam par krievu kā otras valsts valodas atzīšanu, koalīcijā strādājošā Vienotība pieņēmusi paziņojumu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Neraugoties uz to, pašā partijā nevalda saskaņa – vai referendumu vajadzētu pieļaut vai tomēr apturēt.
Satversmes tiesas (ST) atzinums par prasību apturēt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir nepieciešams, jo ļautu izvairīties no turpmākiem uzbrukumiem Latvijas valstiskumam un identitātei, sestdien "Vienotības" domes sēdē uzsvēra partijas priekšsēdētāja un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Vai izvairīšanās no referenduma ir vērtējama kā gļēvulība, baidoties no latviešu vienaldzības un nepārliecinoša PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?
Politiskās domstarpības par februārī gaidāmo referendumu un tā konstitucionālo tiesiskumu vēršas platumā. Gan ekspertiem, gan politiķiem ir diametrāli pretēji viedokļi par tautas nobalsošanas likumību, taču nacionālais flangs ir stingri apņēmies apstrīdēt referenduma ierosināšanu.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska pēdējā laika izteikumi liek noprast, ka premjers un viņa pārstāvētā partija Vienotība vēlētos pirms referenduma īstenot informatīvo kampaņu.
Viens no pirmajiem būtiskākajiem šā gada notikumiem būs februārī plānotais Latvijas balsojums par divvalodību. Lai gan daudzi eksperti un politiķi pauž pārliecību, ka savākt Satversmes izmaiņām nepieciešamo parakstu skaitu neizdosies, tomēr gaidāmais referendums valsts augstāko amatpersonu starpā raisa diametrāli pretējus viedokļus.
Parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā piedalījušies 187 378 pilsoņi, un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau pirmdien likumprojektu iesniegs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Referendums varētu notikt 18.februārī.
"Saskaņas centra" (SC) frakcijas piedāvātos Valsts valodas likuma grozījumus, kas paredz mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu atsevišķās pilsētās un novados valsts un pašvaldību institūcijās, Saeimā plāno skatīt jau jaunnedēļ
Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā Neatkarīgajai par eirozonas nākotni, Krājbankas krahu, attieksmi pret valsts valodu un nākamā gada valsts budžetu.
Valodas jautājumā kompromisu nevar būt, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcija ir sagatavojusi grozījumus Valsts valodas likumā, paredzot mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir nacionālo mazākumtautību pārstāvji.