Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcija ir sagatavojusi grozījumus Valsts valodas likumā, paredzot mazākumtautību valodas lietojuma paplašināšanu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir nacionālo mazākumtautību pārstāvji.
Koalīcijā esošās labējā flanga partijas, t. i., Vienotība, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, izplatījušas aicinājumu visu tautību Latvijas pilsoņiem balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Īrijā un Lielbritānijā – valstīs, kur ir vislielākā no Latvijas izbraukušo cilvēku kopiena, parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu piedzīvota rekordaugsta aktivitāte, Neatkarīgajai apliecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Parakstu vākšanas par krievu valodu kā otru valsts valodu norise un tās rezultāti uzskatāmi pierāda, ka Latvijā ir jāturpina mērķtiecīgs darbs pie integrācijas politikas uz latviešu valodas bāzes, uzskata Nacionālās apvienības ministri.
Pat, ja kampaņā ir izdevies iegūt nepieciešamo parakstu daudzumu, lai piespiestu Saeimu diskutēt par divvalodību, tomēr esot neiespējami, ka Latvijā šāda norma tik tiešām tiktu ieviesta. Šādu viedokli Neatkarīgajai pauda vairāki politiķi un eksperti.
Parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu konstatēti arī vairāki gadījumi, kad cilvēki devušies parakstīties, skaidri neiepazīstoties ar parakstu vākšanas mērķi un vēloties parakstīties pret, nevis par krievu valodu, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Trijās nedēļās par krievu valodu kā otro valsts valodu parakstījusies vairāk nekā puse no vajadzīgā pilsoņu skaita, lai Satversmes grozījumus nodotu parlamentam, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
Drošības policija saņēmusi vairākus iesniegumus, kuros pausts sašutums par biedrības Dzimtā valoda līderu iedziedāto videoklipu, kurā krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti cīnīties par savām tiesībām.
Nacionālās apvienības (NA) ierosinājumu par vairāku Satversmes pantu noteikšanu par negrozāmiem nodos izvērtēšanai Valsts prezidenta pakļautībā esošajai Konstitucionālo tiesību komisijai, pirmdien vienojās koalīcijas sadarbības padome.
Valsts prezidents Andris Bērziņš neatbalstīs nevienu no pusēm jautājumā par Satversmes grozījumu ierosināšanu par oficiālu divvalodību Latvijā, kas saasinājis attiecības politisko partiju vidū, kā dēļ Saeimas spīkere un valdības vadītājs gatavojas nākt klajā ar īpašu paziņojumu.
Saeimas deputāti var runāt latgaliski, ja viņiem ir pārliecība, ka citi viņus saprot, aģentūrai BNS viedokli pauda Valsts valodas komisijas (VVK) vadītājs Andrejs Veisbergs, kurš otrdien atkārtoti apstiprināts komisijas vadītāja amatā.
Parakstu vākšanu par valsts valodas statusu krievu valodai sāks 1.novembrī, un tā ilgs 30 dienu, aģentūra BNS ceturtdien uzzināja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinās 30 dienu parakstu vākšanu par Satversmes grozījumu tālāku virzību, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, jo biedrības "Dzimtā valoda" iesniegtais parakstu skaits ir pietiekams.
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) piektdien biedrība "Dzimtā valoda" iesniedz parakstus par Satversmes grozījumu izdarīšanu, kas krievu valodu atzītu par otru valsts valodu Latvijā.
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) biedrs un 10.Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs pieļauj, ka pēc deputāta mandāta zaudēšanas viņš varētu atbalstīt centienus panākt krievu valodai Latvijā valsts valodas statusa piešķiršanu.
Ne tikai klientu menedžerim, programmētājam, apsargam, bet arī pārdevējam, apkopējam, mežstrādniekam, šuvējam un pat palīgstrādniekiem darba sludinājumos kā obligātu prasību norāda krievu valodas prasmi.
Nīcas pagastā no 27. līdz 29. jūnijam jau trešo reizi notiks Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta (LiepU KHI) pētnieku un studentu zinātniskā ekspedīcija, kuras mērķis ir fiksēt un izpētīt laikmeta ietekmē radušās valodas izmaiņas un konstatēt vēl mūsdienās lietotās valodas īpatnības.
Var uzskatīt, ka sabiedrība ir atteikusies lemt gan par krievu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, gan par pabalstiem. Abos gadījumos tā ir attiecīgo referendumu rosinātāju izgāšanās. Nevis uzvara.
Lai gan kampaņā par latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu izglītības sistēmā tā arī neizdevās savākt nepieciešamo parakstu skaitu, tomēr šīs iniciatīvas rosinātāji sola meklēt jaunus veidus, kā panākt, lai mācības skolās notiktu tikai valsts valodā.