Valoda

Parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai no 11.maija līdz 9.jūnijam Latvijā piedalījušies 112 608 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti.

Divas dienas pirms beigsies parakstu vākšana, kas paredz veikt grozījumus Satversmē, lai turpmāk visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs mācības notiktu valsts valodā, Latvijā savākti 50 304 no nepieciešamajiem 153 232 parakstiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Latviešu valodā nav viena avota, kurā būtu fiksēti visi latviešu vai svešas cilmes necenzētie vārdi jeb lamuvārdi, norāda Latviešu valodas aģentūra. Tā Latvijas Juristu apvienībai nav sniegusi atzinumu, ka kādi konkrēti leksiskie un stilistiskie vulgārismi nav lamu vārdi.

No 11. maija līdz 9. jūnijam 669 parakstu vākšanas vietās visā Latvijā un arī ārvalstīs varēs parakstīties par Satversmes grozījumu ierosināšanu, kas paredzēs pakāpenisku pāreju uz izglītības sistēmu tikai latviešu valodā.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK Saeimā ir ieguvusi astoņus mandātus, kas nav devis iespēju iekļauties valdošajā koalīcijā. Taču arī raudāt nav pamata, jo, lai arī pie lielās siles viņus nelaida, gan jau ka nacionālkonservatīvo jaunajiem līderiem – Raivim Dzintaram, Imantam Parādniekam un citiem – ir gluži labi iepaticies tērpties tautas priekšstāvja drānās, parādīties televīzijas zilajos ekrānos, regulāri saņemt deputāta algu un tas, ka viņus uzrunā par kungiem.

Tā kā Dzimtās valodas pasākums saistāms ar izmaiņām Satversmē (otra valsts valoda), tas šķiet diezgan bezcerīgs. Šai idejai pietrūks potenciāla. Taču arī VL!TB/LNNK idejas panākums nozīmēs to, ka mācības latviešu valodā kļūst iespējamas visās valsts skolās, bet sabiedrības integrācija – neiespējama.

Parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē sāksies 11. maijā, taču pašlaik skeptiski tiek vērtēta iespēja panākt, ka skolās mācības tiešām notiks tikai latviešu valodā. Tautas – gan latviešu, gan cittautiešu – tracināšana tiek dēvēta pat par provokatīvu.

Neraugoties uz to, ka pēdējo mēnešu laikā sabiedrības lielāko uzmanību saista ekonomikas procesi, pašlaik saasinājies arī nacionālais jautājums. VL!–TB/LNNK organizētajai parakstu vākšanai par izglītības procesu tikai latviešu valodā sekojusi arī prokrieviski orientētu spēku rīkota parakstu vākšana ar mērķi atzīt krievu valodu par otru valsts valodu Latvijā.

Jauniešu kustība "Vienota Latvija" paziņo, ka no šodienas tā sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību "Dzimtā valoda" sāks parakstu vākšanu, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē.

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (“Vienotība”) paudis izbrīnu par Krievijas kolēģa izteikumiem saistībā ar nepilsoņu skaitu Latvijā.

Pilsonība nav cilvēktiesību jautājums, taču attiecībā uz cilvēktiesībām kritiķiem vajadzētu paskatīties pašiem uz sevi, pirmdien žurnālistiem atzina Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, komentējot Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova nesenos izteikumus par nepilsoņiem Latvijā un Igaunijā.

Valsts valodas centrs (VVC) šonedēļ ir pieņēmis lēmumu piemērot administratīvo sodu telekompānijas "TV5" raidījuma "Bez cenzūras" vadītājam Andrejam Mamikinam par necieņu pret valsts valodu, aģentūru LETA informēja VVC galvenā inspektore Dzintra Kadile.

Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas iegūt Krievijas pilsonību, jākārto krievu valodas eksāmens, šodien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tibetiešu studenti, kas ir neapmierināti ar Pekinas plāniem ķīniešu valodu padarīt par vienīgo skolās lietojamo valodu, ir iesaistījušies protesta akcijās.

Vidusskolu absolventiem ar latviešu mācību valodu sekmes latviešu valodā paaugstinājušās, mazākumtautību 9.klases skolēniem - pasliktinājušās, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotie 2009./2010.mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti.

Lai gan valstī joprojām nav nekādu statistikas rādītāju par latgaliešu valodas lietotāju skaitu un tā izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) atsakās 2011.gada tautas skaitīšanā izmantot iespēju beidzot noskaidrot Latvijas pamatiedzīvotāju valodu lietojuma patiesos kvantitatīvos rādītājus, aģentūru LETA informēja portāls "LaKuGa.LV".

Mazs stāstiņš uzkodām. Svētdiena, kopā ar suni staigājam gar upes malu. Saule, makšķernieki, velosipēdisti. Pēkšņi redzu: kāds vīrietis paķer rokās savu līdzi velkamo mazo dzīvnieciņu (iespējams, tas bija suns, jo rēja) un sāk skriet uz krūmu pusi.

Sandjego zoodārza zinātnieki pēta cilvēka ausīm nedzirdamos signālus, kurus ziloņi raida viens otram.

«Nē, es neesmu ieskatījusies šajā mājaslapā, esmu pārdevēja, nevis reklāmas menedžere,» telefoniski atbildēja Tatjana Baumane, kas sevi nosauca par attīstītāju pārstāvi. Bet attīsta viņa dzīvojamo Jaunsapni ciemats. Piebildīšu, ka šeit un turpmāk tiks saglabāta tā latviešu (?) valodas rakstība, kuru attīstītāji un reklāmisti piedāvā iespējamajiem jaunā ciemata māju pircējiem. Pēc pirmās sarunas Tatjana Baumane diemžēl vairs neatbildēja, savukārt, telefonējot uz mājaslapā norādīto tālruņa numuru, vārdus sevī ar grūtībām meklēja kāds krieviski runājošs indivīds, kuram nebija ne jausmas, par ko ir dziesma.

Oktobra vidū 2. starptautiskajā latgalistikas konferencē Rēzeknē zinātnieki un konferences dalībnieki atbalstīja rezolūcijas pieņemšanu, kas noteica atbildīgajām institūcijām noteiktu pasākumu plānu izstrādi latgaliešu valodas kā reģionālās valodas statusa noteikšanai.