CVK izsludinās parakstu vākšanu par valsts valodas statusu krievu valodai

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinās 30 dienu parakstu vākšanu par Satversmes grozījumu tālāku virzību, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, jo biedrības "Dzimtā valoda" iesniegtais parakstu skaits ir pietiekams.

CVK pārstāve Kristīne Bērziņa aģentūru BNS informēja, ka komisija ir pabeigusi parakstītāju pārbaudi un ceturtdien lems par laiku, kad sākt 30 dienu parakstu vākšanu Satversmes grozījumu projekta ierosināšanai.

Vēlētāju CVK iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Parakstītāju pārbaudes rezultāti liecina, ka pirmajā parakstu vākšanas kārtā tos atbalstījuši 12 533 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi.

Satversmes grozījumu projekts tiks iesniegts izskatīšanai parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, kas ir 154 379 vēlētāji. Ja Saeima tos noraidīs vai grozīs, likumprojektu nodos tautas nobalsošanai.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņu.

Jau vēstīts, ka biedrības "Dzimtā valoda" līderi ir Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko. Biedrība tuvākajā laikā iecerējusi sarīkot manifestāciju, protestējot par lēmumu atstāt apvienību "Saskaņas centrs" (SC) ārpus valdošās koalīcijas pēc 11.Saeimas vēlēšanām.

Līderi norāda, ka SC taktika nav attaisnojusies, tāpēc esot jāmaina cīņas taktika. Kā pirmie biedrības pasākumi minēti parakstu vākšana Satversmes grozījumiem, kā arī gatavošanās masu pasākuma sarīkošanai.

Vienlaikus SC līderis Nils Ušakovs paudis viedokli, ka nepieļaus demonstrācijas starp latviešiem un krieviem un neatbalstīs organizācijas, kas mēģinātu šādas demonstrācijas rīkot.

Latvijā

Valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” (PV vai arī “Vivi”) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks apgalvo, ka šiem uzņēmumiem ir pietiekami daudz naudas, materiālo resursu un zināšanu, lai uz vilcieniem cilvēki varētu paļauties vairāk nekā uz pārējiem satiksmes līdzekļiem.

Svarīgākais