Lai gan kampaņā par latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu izglītības sistēmā tā arī neizdevās savākt nepieciešamo parakstu skaitu, tomēr šīs iniciatīvas rosinātāji sola meklēt jaunus veidus, kā panākt, lai mācības skolās notiktu tikai valsts valodā.
Pagājušās nedēļas nogalē noslēdzās 30 dienas ilgusī parakstu vākšana par Satversmes grozījumu ierosināšanu, un minēto ierosmi provizoriski ir atbalstījuši 113 515 vēlētāju. Tādējādi kopā ar jau iepriekš savāktajiem 10 140 parakstiem atbalstu latviešu valodas nostiprināšanai mācību procesā izteica 123 600, kas nozīmē, ka pietrūcis mazāk par 30 000 balsu, lai Satversme tomēr tiktu mainīta. Kā jau vēstīts, lai parakstu vākšana būtu rezultatīva, tajā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētājiem.
Jāpiebilst, ka ļoti lielu cilvēku pieplūdumu parakstu vākšanas iecirkņi piedzīvoja tieši pēdējā akcijas dienā, kad īsi pirms punktu slēgšanas parakstīties gribētājiem nācās stāvēt rindās pat stundu un ilgāk. Daudzi eksperti norāda arī uz pārsteidzošo jauniešu aktivitāti, kas bija vērojama arī pēdējās parakstu vākšanas minūtēs.
Satversmes grozījumu iniciatoru pārstāvis, nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!–TB/ LNNK) līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka parakstu vākšanas rezultāti vērtējami ļoti pozitīvi, arī tāpēc, ka šai akcijai bijuši daudzi traucējoši aspekti. «Karstais laiks, ierosme atlaist Saeimu, līdzekļu trūkums kampaņai, arī plaši izvērstā antireklāma – visi šie argumenti nekļuva par šķērsli tam, lai cilvēki tomēr nāktu un parakstītos,» rezumēja politiķis. «Tas nozīmē, ka, lai arī nepieciešamo parakstu skaitu neizdevās savākt, politiķi tomēr nedrīkst ignorēt tik nozīmīgas sabiedrības daļas viedokli.» R. Dzintars arī solīja, ka apvienība jau tuvākajā laikā centīšoties meklēt citas formas, lai tomēr īstenotu mācību procesa pāreju tikai latviešu valodā. «Iespējams, tie varētu būt grozījumi Izglītības likumā vai kādā citā likumā, taču valodas jautājums tuvākajā laikā joprojām būs aktuāls,» solīja nacionālo spēku pārstāvis. Tiesa, maz ticams, ka VL!–TB/LNNK ar šīm iniciatīvām paspēs nākt klajā vēl 10. Saeimas laikā, jo šā sasaukuma parlaments pulcēsies vairs tikai vienā plenārsēdē un pēc tam dosies vasaras atvaļinājumā. Savukārt rudenī Latviju, visticamāk, gaida Saeimas ārkārtas vēlēšanas.