Saeimas deputāti var runāt latgaliski, ja viņiem ir pārliecība, ka citi viņus saprot, aģentūrai BNS viedokli pauda Valsts valodas komisijas (VVK) vadītājs Andrejs Veisbergs, kurš otrdien atkārtoti apstiprināts komisijas vadītāja amatā.
Jautājums par valodas lietošanu aktualizējies, jo vairāki 11.Saeimas deputāti, kas ievēlēti no Latgales, no tribīnes runājuši latgaliski, kādēļ izpelnījušies aizrādījumu no Saeimas priekšsēdētājas.
Veisbergs norādīja, ka Saeimas deputāti darbā drīkst runāt latgaliski, bet svarīgi ir tas, vai citi saprot, ko viņi saka.
"Latgaliešu valodai ir ļoti daudz variantu, tai nav vienas noteiktas formas. Ja Saeimā cilvēks runā latgaliešu valodā un lielākā daļa viņu īsti nesaprot, tad acīmredzot tas nebūtu pareizais valodas lietojums," vērtēja Veisbergs.
Taču viņš nešaubās, ka svinīgais zvērests deputātam noteikti būtu jādod latviešu valodā.
"Zvērests ir jādod latviešu literārajā valodā. Protams, nedrīkst piekasīties katrai skaņai, jo cilvēku izruna ir visai atšķirīga, bet, ja visa runa tiek pārbūvēta pēc cita varianta principiem, tad tas nebūtu pareizais variants," ir pārliecināts Veisbergs.
Deputāti ir pamatojuši, ka, runājot latgaliski, viņi vēlas pievērst uzmanību un stiprināt latgaļu valodu, savukārt Veisbergs norādīja, ka tā nav valoda, bet latviešu valodas variants.
"Latgaliešu valoda ir diezgan sarežģīts jautājums – vai tā ir valoda, vai tas ir latviešu valodas dialekts. Komisijas viedoklis šajā jautājumā ir tāds, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas variants, un tā nav cita valsts valoda un tai nebūtu jābūt par otro vai trešo Latvijas valsts valodu," komentēja Veisbergs.