Ne tikai klientu menedžerim, programmētājam, apsargam, bet arī pārdevējam, apkopējam, mežstrādniekam, šuvējam un pat palīgstrādniekiem darba sludinājumos kā obligātu prasību norāda krievu valodas prasmi.
Nav praktiski neviena darba sludinājuma, kur paralēli valsts valodai neprasītu krievu valodu. Angļu valodas prasmi norāda retāk. Saeimā tiek apspriesta iespēja aizliegt darba devējiem prasīt potenciālajiem darbiniekiem konkrētas svešvalodas prasmi, taču pēc uzņēmēju asajām iebildēm Saeimas deputāti pagaidām nav vienojušies iekļaut Darba likumā šādu aizliegumu.
Neatkarīgā, izpētot darba sludinājumus, kur tiek meklēti darbinieki vietējām kompānijām un lielā mērā vienkāršiem darbiem, pārliecinājās, ka visos gadījumos kā obligāta prasība ir latviešu un krievu valodas zināšanas. Pat palīgstrādniekiem obligāti norādīta krievu valodas prasme.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, skatot grozījumus Darba likumā, lai vienotos trešajam galīgajam lasījumam, raisījās asas diskusijas, jo no uzņēmējiem ir saņemtas iebildes. Grozījumi paredz, ka darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas pārstāvis Anrī Leimanis atzina, ka šāda likuma norma pasliktinātu biznesa vidi un Latvijas uzņēmumi zaudētu konkurences cīņā ar citu valstu firmām. Norma radītu arī papildu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, pastiprināti vērtējot publicējamo darba sludinājumu saturu, gan potenciāli iesaistoties strīdos un tiesvedībā par to, vai konkrētajā gadījumā darba devējs bija tiesīgs prasīt konkrētas svešvalodas prasmi. Darba devēji vēlas pieņemt darbā tādu darbinieku, kurš ne tikai atbilst konkrētajam amatam, bet kuram ir daudz plašāks zināšanu un prasmju līmenis, jo, darbojoties biznesa vidē, nākamajā dienā uzņēmums varētu realizēt projektu, kur varētu būt nepieciešamas papildu zināšanas, piemēram, svešvalodas. «Uzņēmumi vēlas universālu darbinieku, svešvalodu prasmes ir ļoti vēlamas,» skaidro A. Leimanis. Tam piekrīt arī Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, jo «tad katra sludinājuma gadījumā būs jāskaidro, kāpēc tiek prasītas krievu vai angļu valodas zināšanas, jo tādas ir nepieciešamas pat darbam ar iekārtām, kur saskarsmes ar citiem cilvēkiem nav, bet visas apmācības, kvalifikācijas celšana notiek vai nu Krievijā, kur ir spēcīgi uzņēmumi, vai Eiropā».
Deputāti gan taisnojās: likumprojekts neplāno aizliegt prasīt svešvalodas zināšanas, bet gan plāno panākt, lai valodas prasības nav pārspīlētas. «Dažkārt krievu valodas prasme tiek prasīta nevis tāpēc, ka tā nepieciešama darbam, bet gan tāpēc, ka kāds priekšnieks neprot latviešu valodu,» teica deputāte Liene Liepiņa (Vienotība), kura esot šādu attieksmi izjutusi uz savas ādas. Vairākums krieviski nerunājošo Latvijas iedzīvotāju praktiski nevar strādāt ļoti daudzos privātuzņēmumos, kā arī daudzās valsts iestādēs, ja krieviski runājošo klientu skaits ir kritiski liels. Sociālo un darba lietu komisija galīgo lēmumu nepieņēma.