Latvijā nav uzskaitīti visi lamu vārdi
Latviešu valodā nav viena avota, kurā būtu fiksēti visi latviešu vai svešas cilmes necenzētie vārdi jeb lamuvārdi, norāda Latviešu valodas aģentūra. Tā Latvijas Juristu apvienībai nav sniegusi atzinumu, ka kādi konkrēti leksiskie un stilistiskie vulgārismi nav lamu vārdi.
«Mums tika lūgts sniegt lamu vārdu uzskaitījumu, kuru lietošana būtu atzīstama par lamāšanos, un Latvijas Juristu apvienība labprāt vēlējās saņemt skaidrojumu par citu pasaules valodu lamu vārdu lietošanu latviešu valodā. Mēs, viņiem atbildot, sniedzām atbildi, paskaidrojot, ka latviešu valodā nav viena pilnīga avota, kurā būtu fiksēti visi necenzētie vārdi jeb lamu vārdi. Mums nav tāda saraksta. Šie necenzētie vārdi ir fiksēti dažādos avotos. Daudzi no tiem ir tik rupji, vulgāri, kuri pat nav mūsdienu latviešu valodas slenga vārdnīcā. Daži no tiem atrodami tikai vecajā Mīlenbaha - Endzelīna vārdnīcā,» Neatkarīgajai stāsta Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste Dite Liepa.
Latviešu valodā, raksturojot lamu vārdus, izmanto dažādus terminus: lamu vārdi, necenzēti vārdi, tabu, vulgārismi. Valodnieki paskaidrojuši, ka lamu vārds (arī lamuvārds) ir vārds, ko lieto, lai savu neapmierinātību, sašutumu izteiktu rupjā, nepieklājīgā veidā vai lai kādu apvainotu, nozākātu, vai aizskartu kāda godu, pašcieņu. Savukārt necenzēts vārds ir nepieklājīgs, rupjš, publiskai lietošanai nepieņemams vārds, ko neklājas lietot arī privātā sarunā, piemēram, padauza, slampa, ar kuru, attiecinot to uz kādu cilvēku, to ļauni nozākā.
Ar tabu apzīmē vārdu, kura lietošana ir aizliegta vai ierobežota, piemēram, māņticības, aizspriedumu, pieklājības normu dēļ. Latviešu valodā tabu ir leksiskie vulgārismi, daļēji – ar smagām slimībām un nāvi saistītie vārdi, daudzās citās valodās – saimnieciski nozīmīgu vai bīstamu savvaļas dzīvnieku apzīmējumi.
«Problēmas ir ar terminoloģiju, ka, izmantojot virsjēdzienu – lamuvārdi, tiek skaidrots, kādi termini tiek izmantoti, lai šos vārdus precīzi nosauktu. Piemēram, ienākat telpā un sakāt vārdu suka. Vai jūs domājat, ka esat pateicis kaut ko rupju? Tikpat labi domājāt par savu masāžas suku, par matu suku, zobu suku. Tajā pašā laikā, ja šo vārdu attiecina uz kādu konkrētu cilvēku, tad jau tas ir tā saucamais stilistiskais vulgārisms, līdzīgi kā cūka. Vai ikdienā, runājot par dažādiem lopiem, dzīvnieku mātīti, tie nekādā gadījumā nav vulgāri vārdi. Vienā kontekstā vārds iegūst vulgāro nokrāsu, citā gadījumā tas absolūti tā nav. Šis vārds iegūst vulgāro nozīmi tikai lietojumā. Ir tā saucamie leksiskie vulgārismi. Tas ir tad, kad nepārprotami to attiecina uz kādu konkrētu cilvēku,» pamato D. Liepa.
Ar vulgārismu saprot rupjai runai raksturīgus nepieklājīgus vārdus vai izteicienus, kuru lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums, piemēram, slampa.
Stilistiskie vulgārismi ir vārdi, kuru pamatnozīmē nav nekā vulgāra, bet kuri vulgāro nokrāsu iegūst tikai īpašā lietojumā.
«No Latvijas Juristu apvienības bija saņemts jautājums uzskaitīt lamu vārdus. Nav tāda uzskaitījuma un lamu vārdu saraksta. Tas būtu tāpat kā atbildēt uz jautājumu – cik daudz vārdu ir latviešu valodā? To nav iespējams izdarīt,» piebilst lingviste.