Eksperti piesardzīgi vērtē latviešu valodas referenduma izdošanos

Parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē sāksies 11. maijā, taču pašlaik skeptiski tiek vērtēta iespēja panākt, ka skolās mācības tiešām notiks tikai latviešu valodā. Tautas – gan latviešu, gan cittautiešu – tracināšana tiek dēvēta pat par provokatīvu.

Likumprojekts paredz Satversmes 112. pantu papildināt ar nosacījumu, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā, kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā. Šādus grozījumus vēlas panākt nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK. Likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē tiks iesniegts Saeimā, ja to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētāji. Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu pieņems bez satura labojumiem, tas stāsies spēkā. Ja Saeima to noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana, kas izmaksātu pāris miljonus latu.

Sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka kopumā sabiedrības noskaņojumā prasība izglītību nodrošināt tikai latviešu valodā nav ne aktualitāšu topa desmitajā, ne divdesmitajā un pat ne trīsdesmitajā vietā. Viņš, tāpat kā Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, šaubās, vai izdosies savākt nepieciešamos 153 000 parakstu, lai grozījumus iesniegtu Saeimā. Vēl mazāk ticama esot iespēja, ka tiks sarīkots referendums.

"No tā, ka tiks atvērti [parakstu vākšanas] iecirkņi, tūkstošus nesavāks," noteic A. Kaktiņš. Viņš arī jautā, cik lielus resursus politiķi būs gatavi un spējīgi veltīt parakstu vākšanas kampaņai. Savukārt J. Rozenvalds brīdina, ka tautas skaitīšanas rezultāti, iespējams, atklās gauži netīkamu faktu – ja latvieši būs aktīvāk braukuši uz ārzemēm nekā cittautieši, ko tad?

Profesora Rozenvalda bažām ir pamats, jo krievu valodas aizstāvji uzsākuši līdzīgu akciju, vācot parakstus par to, lai rosinātu procedūru krievu valodas nostiprināšanai Satversmē. Tad tā būtu otra valsts valoda.

Kāpēc jautājums par mācībām tikai latviešu valodā aktualizēts šobrīd? Jāatgādina, ka pirms 10. Saeimas vēlēšanām, jau 2010. gada rudenī, Visu Latvijai! līderis Raivis Dzintars solīja skolās ieviest mācības tikai valsts valodā. Tomēr A. Kaktiņš uzskata, ka laikā, kad politiķiem ir problēmas risināt sabiedrībai aktuālus jautājumus, viņi sāk cilāt vecas un pārbaudītas lietas, kāds ir arī nacionālais jautājums. Arī J. Rozenvalds pievienojas: "Šāds mēģinājums ir izteikti provokatīvs. Aiz skaistiem vārdiem slēpjas opozīcijas partijas mēģinājums parādīt, ka mēs vēl esam un cīnīsimies."

J. Rozenvalds šo aktivitāti vērtē kā priekšstatu, ka integrācija var notikt kā asimilācija. "Naivi, ja latvieši domā, ka cittautieši ļaus izdarīt ar sevi to, kam latvieši pretojās 50 gadu," brīdina profesors. Viņš uzskata, ka Latvijas prioritāte ir sociālekonomiskās problēmas un pašlaik sabiedrību vajag konsolidēt, lai cilvēki justos Latvijai piederīgi. Diemžēl politiķi novirza sabiedrību no reālām problēmām.

Toties R. Dzintars šajās dienās televīzijas raidījumā 900 sekundes izteicies, ka krīzes aizsegā Maskavas interesēs Latvijā tiek īstenots kārtējais rusifikācijas posms. Viņš arī skaidroja, ka Latvijai bīstamāki ir radikāļi, kuri savu nostāju slēpuši, un, pēc politiķa domām, tādi esot apvienība Saskaņas centrs, ar kuru parlamentā gatavas runāt arī valdošās partijas.

Kamēr politiķi lauž šķēpus, kurš Latvijai bīstamāks, tikmēr tauta savu viedokli var izteikt no 11. maija līdz 9. jūnijam, jo šajā laikā tiks vākti paraksti likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē ierosināšanai.