Trijās nedēļās par krievu valodu parakstījusies puse no vajadzīgā pilsoņu skaita

© F64 Photo Agency

Trijās nedēļās par krievu valodu kā otro valsts valodu parakstījusies vairāk nekā puse no vajadzīgā pilsoņu skaita, lai Satversmes grozījumus nodotu parlamentam, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

No 1. līdz 21.novembrim par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu, parakstījušies 78 279 vēlētāji, liecina CVK apkopotā informācija. Taču šim skaitlim vēl jāpieskaita 12 533 vēlētāju paraksti, kas savākti pirmajā kārtā.

Lai Satversmes grozījumus nodotu vērtēšanai parlamentā, par tiem jāparakstās 154 379 vēlētāji.

Ziņas par parakstu vākšanā piedalījušos vēlētāju skaitu CVK apkopo reizi nedēļā, otrdienās, un nākamā informācija par saņemto parakstu skaitu būs pieejama pēc nedēļas 29.novembrī.

Parakstu vākšana ilgs vēl līdz 30.novembrim.

Ja vēlētāji atbalsta Satversmes grozījumu iesniegšanu parlamentā, bet veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā, līdz 29.novembra pulksten 12 vēlētājiem ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Iesniegums parakstu vākšanas organizēšanai atrašanās vietā jāiesniedz pašvaldības vēlēšanu komisijai vai kādā no pašvaldības parakstu vākšanas vietām tās darba laikā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietā tiks organizēta pēdējā parakstu vākšanas dienā, 30.novembrī.

Vēlētājiem, kuri piedalījušies parakstu vākšanas pirmajā kārtā un par Satversmes grozījumu projektu parakstījušies pie notāriem vai bāriņtiesā, atkārtoti parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Šie paraksti tiks pieskaitīti kopējam Satversmes grozījumu atbalstītāju skaitam. Pavisam parakstu vākšanas pirmajā kārtā piedalījušies 12 533 vēlētāji.

Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.

Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums.

Latvijā

Valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” (PV vai arī “Vivi”) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks apgalvo, ka šiem uzņēmumiem ir pietiekami daudz naudas, materiālo resursu un zināšanu, lai uz vilcieniem cilvēki varētu paļauties vairāk nekā uz pārējiem satiksmes līdzekļiem.

Svarīgākais