Uztura bagātinātāji

Rudens nozīmē ne vien krāsainas lapas un dzestrus rītus, bet arī izmaiņas mūsu ikdienas ritmā. Vēlāk uzlecošā saule, tumšāki vakari un zemākas temperatūras var ietekmēt mūsu enerģijas līmeni un emocionālo labsajūtu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis, ka vietnē amixmarket.com/lv tiek pārdoti uztura bagātinātāji, kurus Latvijā tirgot nav atļauts.

Rudens iestāšanās nozīmē izmaiņas ne vien dabā, bet arī mūsu pašsajūtā. Vēsāks laiks, lielāka garīgā slodze, stress un vitamīnu trūkums bieži izraisa sezonas saaukstēšanās un vīrusu uzliesmojumus. Kā rudenī stiprināt savu imunitāti un nesaslimt? Par to stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Igaunijā reģistrēts uzņēmums "DirectMarketing" Latvijā reklamētais un izplatītais Vācijas izcelsmes uztura bagātinātājs "Omega-3 Blueberry Zinc Lutein" 120 kapsulu iepakojumos nav reģistrēts uztura bagātinātāju reģistrā, brīdina Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis neatļautu pesticīdu - izoprotiolānu - Ukrainas izcelsmes uztura bagātinātāja "Mukoltik", liecina dienesta publiskotā informācija.

Uztura eksperts doktors Maikls Moislijs no Apvienotās Karalistes atklāj - viņš katru dienu lieto uztura bagātinātāju, kas maksā tikai vidēji 2 centus dienā, lai novērstu demenci un vēzi, raksta mirror.co.uk.

Salīdzinājumā ar 2020. gadu pērn Latvijas iedzīvotāji biežāk sākuši lietot uztura bagātinātājus, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, ka iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. 2020. gadā uztura bagātinātājus ikdienā regulāri lietoja 14% respondentu, kamēr 2021. gadā šis rādītājs pieauga līdz 21%. Par uztura bagātinātāju atbildīgu lietošanu stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane.

Rīgas Centrāltirgū pārdotie Krievijas un Baltkrievijas uztura bagātinātāji nav uzskatāmi par bezrecepšu zālēm, norādīja Veselības inspekcijā (VI).

Ja ikdienas uzturam papildus lietojat vitamīnus un minerālvielas, iespējams, ir ienācis prātā, kāds īsti ir labākais brīdis vitamīnu uzņemšanai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis sūdzības par komersantu "Helvetia Direct Marketing" un "Natural Pharmaceuticals" īstenoto praksi - zvanot un piedāvājot preces, kā arī sūtot tiešā pasta un e-pasta vēstules, it kā par brīvu vai uz izdevīgiem noteikumiem piedāvājot piegādāt uztura bagātinātājus, tāpēc PTAC patērētājus aicina uzmanīties.

Šobrīd, kad sabiedrībā tiek pievērsta īpaša uzmanība veselības stiprināšanai, iedzīvotāji bieži vien vēršas aptiekā, lai iegādātos nepieciešamo ne tikai sev, bet arī tuviniekiem – gan ikdienas vajadzībām, gan dāvanai svētkos.

Latvijā uztura bagātinātājus kopumā lieto 53% iedzīvotāju (14% ikdienā, 30% - dažkārt, 9% - reizi sezonā kā ārstniecisko ciklu), 33% uztura bagātinātājus ikdienā nelieto, bet vēl 14% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Visbiežāk lietotie uztura bagātinātāji ir D vitamīns (44%), magnijs (26%), zivju eļļa (22%), C vitamīns (22%) un B grupas vitamīni (20%), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS.

49% Latvijas iedzīvotāju uztura bagātinātājus izvēlas un pērk paši pēc savas iniciatīvas – atklāj BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti. Tāpat pētījumā secināts, ka 39% aptaujāto uztura bagātinātāju iegādi saskaņo ar ārstu, 22% tos iegādājas pēc farmaceita vai tuvinieku ieteikumiem, savukārt 16% respondentu savu izvēli veic, balstoties uz medijos un internetā pieejamo informāciju.

Pēdējā laikā cilvēki aizvien biežāk vēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), lai pārliecinātos, ka uztura bagātinātājs ir reģistrēts un drošs, iekams to iegādājas.

Gan sa­bied­rī­bas, gan me­di­ķu do­mas par šo jau­tā­ju­mu da­lās. Vie­ni ka­te­go­ris­ki ie­sa­ka ēst piln­vēr­tī­gu, sa­ba­lan­sē­tu uz­tu­ru un ar ba­gā­ti­nā­tā­jiem ne­nie­ko­ties, ci­ti uz­ska­ta, ka mūs­die­nu pār­ti­kas pro­duk­ti ne vien­mēr spēj no­dro­ši­nāt vi­su va­ja­dzī­go, tā­pēc uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­ša­na ir dzī­ves ne­pie­cie­ša­mī­ba.

Gan sa­bied­rī­bas, gan me­di­ķu do­mas par šo jau­tā­ju­mu da­lās. Vie­ni ka­te­go­ris­ki ie­sa­ka ēst piln­vēr­tī­gu, sa­ba­lan­sē­tu uz­tu­ru un ar ba­gā­ti­nā­tā­jiem ne­nie­ko­ties, ci­ti uz­ska­ta, ka mūs­die­nu pār­ti­kas pro­duk­ti ne vien­mēr spēj no­dro­ši­nāt vi­su va­ja­dzī­go, tā­pēc uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­ša­na ir dzī­ves ne­pie­cie­ša­mī­ba.

Viesojoties RīgaTV 24 raidījumā "Ārsts.lv kopā ar Pēteri Apini", Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane kliedēja mītu par to, ka uztura bagātinātāju lietošana stiprina imunitāti, uzsverot, ka tas lielākoties ir mārketinga triks.

Vairākos lielveikalos ir izvietoti plaukti, kuros ikviens cilvēks var izvēlēties šķietami nekaitīgus uztura bagātinātājus. Tomēr ārsti un farmaceiti brīdina, ka šādā veidā bez ārsta konsultācijas nopirktie uztura bagātinātāji var kaitēt cilvēka veselībai, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Ne­trūkst cil­vē­ku, ku­ri ga­du­mi­jā zem eg­lī­tes at­ra­da uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus. Vi­ņi šo dā­va­nu dro­ši vien at­zi­na par no­de­rī­gu un uz­tvē­ra kā la­bas ve­se­lī­bas vē­lē­ju­mu no dā­vi­nā­tā­ja.

Pērn visbīstamākie konstatētie pārkāpumi uztura bagātinātāju izplatībā ir Pārtikas un veselības dienestā (PVD) nereģistrētu uztura bagātinātāju izplatīšana patērētājiem, kas var radīt riskus sabiedrības veselībai, secināts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktajās pārbaudēs.