Vidējā summa, ko Latvijas iedzīvotāji novirza uzkrājumiem savu bērnu nākotnei, izvēloties uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, veido 28 eiro mēnesī. Lietuvā mītošie vecāki bērnu uzkrājumiem ik mēnesi novirza 29 eiro. Savukārt Igaunijā apdrošināšanas prēmijas ir vislielākās - vidēji 37 eiro mēnesī, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas dati.
Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu, savukārt zemās depozītu procentu likmes ietekmējušas iedzīvotāju uzkrājumu un ieguldījumu paradumus, liekot meklēt alternatīvas iespējas, liecina Swedbank rīcībā esošā informācija.
Piecpadsmit gados otrajā pensiju līmenī Latvijā sakrātie 2,33 miljardi eiro sola 1861 eiro statistiski vidējam sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējam.
Uzkrājuma principa ieviešanu ieņēmumu uzskaitē valsts ieviesīs no 2021. gada, tad arī kļūs zināmi visi nodokļu parādi un visas summas, kas patiesībā pieder nodokļu maksātājiem, jeb nodokļu pārmaksas. Šobrīd netieši skaitļi liecina, ka valsts cilvēkiem neatdod miljoniem eiro ik gadu.
Būtiski samazinoties mājsaimniecību kredītu slogam, pēc pēdējo trīs gadu stagnācijas perioda 2013.gadā ir atsācies pakāpenisks Latvijas mājsaimniecību kopējo noguldījumu pieaugums. Latvijas iedzīvotāji uzkrājuši 4,71 miljardu latu.
Trešajai daļai jeb 33% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir finanšu iekrājumi, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT septembra beigās veiktais pētījums.
Vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju veido skaidras naudas uzkrājumus un tos glabā gan krājkasītēs, gan grāmatplauktos, gan burkās, bet tikai 7% iedzīvotāju naudu glabā seifā, liecina bankas "Citadele" un OMD Latvija "Snapshot" veiktā iedzīvotāju aptauja.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē, ka tās rīcībā ir nonākusi informācija par nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ko veic uzņēmums ar nosaukumu "MMM-2011", kura dibinātājs ir bēdīgi slavenās Krievijas lielākās finanšu piramīdas MMM dibinātājs Sergejs Mavrodi.
Latvijā desmitajai daļai iedzīvotāju ir uzkrājumi pusgada ienākumu apmērā, un pēkšņu dzīves pavērsienu gadījumā Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk finansiāli aizsargātie Baltijā, norāda Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska.
Visretāk uzkrājumi Latvijā ir lauku iedzīvotājiem, bet visbiežāk – mazpilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu insitūta veiktā aptauja.
Patlaban 35,9 % vecāku veic uzkrājumus savu bērnu nākotnei, no kuriem 55,6 % finanšu līdzekļus uzkrāj bankā, bet 17,8 % – iegādājoties nekustamos īpašumus, liecina privāto bērnudārzu tīkla SIA „BeBe.lv” rīkotās interneta aptaujas Rīgas reģionā dati.
Lai arī uzkrājumu līmenis Baltijas valstu vidū ir atšķirīgs, tomēr katrā no tām ir iedzīvotāji bez uzkrājumiem un vidējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši mazs, liecina jaunākais Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums.
Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls Latvijas iedzīvotāju vidū bija darba samaksas samazināšanās, sākot ar pērnā gada 3.ceturksni tā ir pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās. Turklāt četrām piektdaļām mājsaimniecību nav vispār nekādu finanšu uzkrājumu.
Lieli aizdevumi un ievērojami uzkrājumi skaidrā naudā – šīs informācijas patiesumu nav iespējams pārbaudīt, tāpēc pastāv iespēja, ka deputātu kandidāti pirms 10. Saeimas vēlēšanām savās deklarācijās norādījuši nevis patiesi viņu rīcībā esošos naudas līdzekļus, bet prognozējamos ienākumus.
"Rūpīgi plānojot ģimenes budžetu, būs iespējams saprast ne tikai to, cik daudz tērējat un kur var ietaupīt, bet arī būt drošiem par to, ka varēsiet veikt obligātos maksājumus un justies stabili arī ārkārtas situācijās. Un veidot uzkrājumus nebaltām dienām, tā sevi un ģimenes locekļus pasargājot no finansiāliem satricinājumiem," iesaka Parex bankas Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Jansons.
Latvijas banku sektors šā gada deviņus mēnešus beidza ar 579 miljonus latu lieliem zaudējumiem, kas galvenokārt radušies, veidojot uzkrājumus nedrošajiem kredītiem. Tāpat turpina pieaugt to kredītu īpatsvars, kuru īpašnieki kavē maksājumus ilgāk par 90 dienām un šobrīd tāds ir jau teju katrs 15. aizdevums no 100.
Gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju ar ikmēneša ienākumiem virs 400 latiem atzīst, ka nespēj atteikties no patīkamiem tēriņiem par labu savai finansiālajai drošībai.
Ja tiks īstenota premjera Valda Dombrovska iecere un stāsies spēkā kredītņēmēju aizsardzības pasākumi, bankām šogad būs jāveido aptuveni 50 miljonu latu lieli uzkrājumi, bet nākamgad vēl vajadzēs 120 miljonus latu.
Pēdējo trīs mēnešu laikā zemgalieši kļuvuši par aktīviem krājējiem. Ja pirmajā ceturksnī 53% zemgaliešu ar ikmēneša ienākumiem virs 400 latiem norādīja, ka nekādus uzkrājumus neveidojot, jo tam neatliekot naudas, tad otrā ceturkšņa beigās šādi atbild vairs tikai 13%, liecina GE Money Bank pētījums.
Sievietes ir sākušas aktīvāk rūpēties par savu finansiālo drošību - šā gada 2.ceturkšņa beigās teju 70% sieviešu veidoja uzkrājumus. Turklāt sievietes ir sākušas uzkrāt lielākas naudas summas nekā vīrieši - ja 1.ceturksnī tikai 8% sieviešu mēnesī atlika 51-100 latus, tad 2.ceturksnī šādu summu uzkrāja jau 22%, liecina GE Money Bank pētījums.