uzkrājumi

Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ar saviem naudas uzkrājumiem varētu izdzīvot ne vairāk kā divus mēnešus, liecina Luminor martā veiktās aptaujas* dati. Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo “no algas līdz algai” un neveido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem – piemēram, tādiem kā Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija.

Šā gada sākumā Latvijā 29,3% mājsaimniecību nebija uzkrājumu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz provizoriskiem novērtējuma datiem.

Teju puse - 43% - Latvijas iedzīvotāju neveido nekādus uzkrājumus savai finanšu drošībai nākotnē, kaut arī vienlaikus lielākā daļa atzīst, ka nejūtas pilnīgi droši par savu nākotnes situāciju, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) veiktā pētījuma dati.

Lielākā daļa vecāku, kuri veido uzkrājumus bērnu nākotnei, vēlētos, lai viņu atvases šo naudu izmantotu, apmaksājot mācības augstskolās vai koledžās. Savukārt paši jaunieši vēlētos, lai viņiem būtu vecāku izveidotais uzkrājums, ko novirzīt pirmajai iemaksai par mājokli.

Jaunais Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S) skaidrā naudā ir uzkrājis 72 397 eiro, liecina viņa iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) uzkrājumi 2018. gadā pieauguši par 34 325 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija.

Vairāk nekā 60% jauniešu Latvijā vecumā no 18 līdz 25 gadiem regulāri veido uzkrājumus, katru mēnesi novirzot šim mērķim konkrētu summu. Lielākā daļa jauniešu krāj naudu ceļojumiem, kā arī pirmā mājokļa vai pirmā transportlīdzekļa iegādei, secināts "SEB bankas" veiktajā aptaujā.

Mazāk nekā ceturtdaļai jeb 16% Latvijas iedzīvotāju, kas ir "Swedbank" klienti, ir izveidoti uzkrājumi trīs vidējo mēnešalgu apmērā, atklāj "Swedbank" klientu analīzē apkopotie dati.

Uzņēmuma “Maxima Latvija” veiktā nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” aptaujas dati rāda, ka pēdējā gada laikā ievērojami ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri veido uzkrājumus – šādi rīkojas 61,9% iedzīvotāju. Kāpums ir novērojams tieši to respondentu vidū, kuri uzkrājumus veido regulāri (pieaugums pret iepriekšējo aptauju 2018. gada janvārī +1,9%, bet gada laikā +2,6%).

Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās savas labklājības vecumdienās nodrošināšanā, viņu gatavība pensijai joprojām paliek viszemākā Baltijā. Iedzīvotāju aktivitāte, veidojot privātus uzkrājumus nākotnei, četru gadu laikā pieaugusi par 16 procentpunktiem, tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs.

Izskatīšanā Saeimas Prezidijā nonākusi sabiedrības portālā "Manabalss.lv" publicētā iedzīvotāju iniciatīva par iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus, kuras atbalstam savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.

Norvik Bankas veiktā aptauja atklāj, ka katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs ir optimists un uzskata, ka viņa ģimenes finansiālais stāvoklis 2018. gadā, kaut nedaudz, tomēr uzlabosies, savukārt 6% iedzīvotāju ir patiesi optimistiski noskaņoti un uzskata, šis gads būs finansiāli ievērojami veiksmīgāks par aizvadīto gadu. Teju divas piektdaļas (38%) iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu ģimenes finansiālais stāvoklis šogad paliks nemainīgs, kamēr gandrīz ceturtā daļa (24%) iedzīvotāju domā, ka viņu ģimenes finansiālā situācija pasliktināsies.

Pēdējā laikā karstas publiskās diskusijas piedzīvojuši dažādi ar pensijām saistīti jautājumi – vai pensiju 2.līmeņa uzkrājumu būs iespēja mantot, vai iedzīvotāji seko līdzi savam pensijas uzkrājumam, kur labāk ieguldīt pensiju fondu naudu un citas saistošas aktualitātes.

Par sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" izvietoto iniciatīvu par iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos sešos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Nordea veiktā aptauja par uzkrājumiem atklāj, ka Latvijā vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju sagaida savu ienākumu palielināšanos tuvāko 5 gadu laikā, bet 25% uzskata, ka šajā laika periodā viņu ienākumi paliks līdzšinējā līmenī.

Ir stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, ar kuriem papildināti daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieku esošie pienākumi un tiesības. Vai grozījumi būtiski mainīs dzīvokļu īpašnieku pienākumus un tiesības?

Vidējā summa, ko Latvijas iedzīvotāji novirza uzkrājumiem savu bērnu nākotnei, izvēloties uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, veido 28 eiro mēnesī. Lietuvā mītošie vecāki bērnu uzkrājumiem ik mēnesi novirza 29 eiro. Savukārt Igaunijā apdrošināšanas prēmijas ir vislielākās - vidēji 37 eiro mēnesī, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas dati.

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu, savukārt zemās depozītu procentu likmes ietekmējušas iedzīvotāju uzkrājumu un ieguldījumu paradumus, liekot meklēt alternatīvas iespējas, liecina Swedbank rīcībā esošā informācija.