Latvijā lielākā daļa sāk savu biznesu par personīgajiem uzkrājumiem

© Dmitrijs Suļžics / F64

Latvijā 79% uzņēmēju biznesu sāk ar individuālajiem uzkrājumiem, taču pēdējo piecu gadu laikā ir augusi valsts un Eiropas Savienības fondu loma uzņēmumu finansēšanā, aģentūru LETA informēja AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pārstāvji, atsaucoties uz veikto biznesa sācēju aptauju.

Aptaujā secināts, ka pašu uzkrājumi ir populārākais risinājums biznesa idejas finansēšanai - tos izmantojuši 79% aptaujāto uzņēmēju, kuri savu biznesa ideju attīstījuši pēdējo trīs-piecu gadu laikā, kamēr 2019.gadā šādi atbildēja 85%.

Valsts vai Eiropas Savienības atbalsta programmas līdzfinansējuma piesaistē izmanto 27% jauno uzņēmēju, kas ir nepilnas trīs reizes vairāk nekā 2019.gadā, kad šādu atbildi sniedz 10%.

Ģimenes ieguldījums vai ģimenes sniegts aizdevums ir trešais biežāk minētais līdzfinansējuma avots, ko atzīmējuši 22% aptaujāto šogad un 24% 2019.gadā.

Privātu aizņēmumu izmanto 12% biznesa sācēju, un tas ir ceturtais pieminētākais finansējuma avots Latvijā.

Aptaujas dati liecina, ka nozīmi biznesa līdzfinansēšanā zaudē biznesa partneru ieguldījums - pirms pieciem gadiem tas bija aktuāls 21% uzņēmēju, bet šogad to izceļ 9%.

Līdzīgi kā pirms pieciem gadiem, patēriņa kredīts kā sev aktuāls finansēšanas instruments atzīmēts visretāk - to minējuši 4% respondentu.

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš norāda, ka aktuālajā ekonomiskajā vidē, kad naudas cena ir augsta, valsts loma uzņēmēju līdzfinansēšanā pieaug. Pēdējos trijos gados "Altum" aizdevumos uzņēmējiem ir izsniedzis 339 miljonus eiro, taču ir sperti soļi, lai stiprinātu finansējuma pieejamību arī 2024.gadā, ieviešot atvieglojumus attiecībā uz nodrošinājumu.

Turpmāk aizdevumos līdz 100 000 eiro netiks vērtēts nodrošinājums un atkarībā no aizdevuma apjoma tas vai nu nebūs nepieciešams vispār, vai par to kalpos komercķīla. Interese par šo piedāvājumu janvārī īpaši bija reģionos - līdzfinansējuma pieteikumu skaits no uzņēmumiem ārpus Rīgas teritorijas veidoja aptuveni 95%, informē Bērziņš.

Latvijā

Lai uzlabotu drošību lidmašīnās un nedisciplinētus pasažierus par veiktajiem pārkāpumiem gaisa kuģī varētu saukt pie atbildības, neatkarīgi no valsts jurisdikcijas, Saeima ceturtdien, 3.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos.

Svarīgākais