Cik Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas uzkrājumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā?

© Dmitrijs Suļžics / F64

Latvijā 27% iedzīvotāju pirmajās divās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apzināti sākuši veidot pārtikas uzkrājumus, lielākā daudzumā iegādājoties produktus ar ilgu derīguma termiņu, secināts "Benu aptiekas" aptaujā.

Tikmēr 72% pārtikas uzkrājumus minētajā laikā nav sākuši veidot, bet vēl 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Tostarp pārtikas uzkrājumus apzināti veido 23% sieviešu un 20% vīriešu. Tikmēr 66% sieviešu un 80% vīriešu pārtikas uzkrājumus nav sākuši veidot, bet vēl 1% katrā no respondentu grupām konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Aptaujā arī secināts, ka pārtikas uzkrājumus biežāk sākuši veidot latvieši - viņu vidū produktus ar ilgu derīguma termiņu apzināti iegādājušies 28% respondentu, kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 12%. Attiecīgi 71% latviešu un 86% krievu pirmo divu nedēļu laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināti pārtikas uzkrājumus nav sākuši veidot, bet vēl 1% katrā no respondentu grupām konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Pēc aptaujāto vecuma, pārtikas uzkrājumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apzināti sāka veidot 30% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 23% vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 32% vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 24% vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kā arī 25% vecumā no 55 līdz 74 gadiem.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius" no 2022.gada 9. līdz 11.martam, aptaujājot 1859 respondentus.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais