Vairāk nekā puse mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus
Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.
No visām mājsaimniecībām, kas veido uzkrājumus, gandrīz 1/5 mājsaimniecību (19%) uzkrājumu veic bez konkrēta mērķa, jo paliek pāri brīvi naudas līdzekļi, liecina jaunākais "Maxima mazumtirdzniecības kompass” ietvaros veiktais pētījums par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem.
Tāpat 57% respondentu krāj naudu neparedzētu izdevumu segšanai, 49% - "nebaltai dienai”, jo viņi nav droši par nākotnes ekonomisko situāciju, bet 42% - kāda konkrēta dārgāka pirkuma veikšanai.
Jauno cilvēku vidu? vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir vairāk to, kuri krāj naudu konkrētam pakalpojumam vai pasākumam, kā arī vairāk populāri ir ieguldīt naudu finanšu iestāde? vai vērtspapīros, lai gu?tu peļņu no procentiem. Respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem vairāk krāj naudu kāda konkrēta dārgāka pirkuma veikšanai. Vecāka gada gājuma cilvēki vairāk krāj naudu "nebaltai dienai”, pensijai un lai atstātu naudu mantojumā bērniem vai mazbērniem.
REUTERS/ SCANPIX
"Pētījuma rezultāti sniedz pozitīvu signālu - gandrīz viena piektdaļa mājsaimniecību, kuras veido uzkrājumus, dara to tāpēc, ka ģimenei paliek pāri brīvie līdzekļi. Iedzīvotāju labklājības līmenis pieaug, to varam redzēt arī pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tirgū - 2017. gada 2. ceturksnī ir vērojams daudz straujāks pieauguma temps,” stāsta "Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa, kas pieauguma tempu (6,9% salīdzinājumā pret pagājušā gada to pašu periodu) skaidro gan ar svētku ietekmi, gan ar specializēto pārtikas veikalu straujās attīstības turpināšanos. Specializēto pārtikas veikalu apgrozījuma pieaugums šogad, salīdzinājumā? ar pagājušo gadu, sākot no marta, jau pārsniedz + 40%.
Pētījuma ietvaros respondenti tika aicināti arī atbildēt uz jautājumu par lielāku un dārgāku pirkumu veikšanu. Šo jautājumu iedzīvotāji uztver diezgan nopietni, jo 60% iedzīvotāju norāda, ka šādi pirkumi vienmēr tiek iepriekš plānoti, bet 26% respondentu minēja, ka tikai dažkārt iepriekš ieplāno dārgāku pirkumu veikšanu.
Visbiežāk iedzīvotāji dārgākus pirkumus veic no naudas summas, kas iepriekš ir tikusi uzkrāta vai arī iegādājas tikai tās preces, ko var segt no rīcībā? esošās naudas, nekrājot un neaizņemoties. Aptuveni 17% respondentu atzina, ka pērk dārgākas preces vai nu līzingā?, vai nu kredītā?, noformējot to pirkuma vietā. Sievietes vairāk nekā vīrieši aizņemas naudu no draugiem vai paziņām un iegādājas preces līzingā, ņemot kredītu bankā.
Kā jau minēts, iedzīvotāju iepirkšanās paradumi un makroekonomikas rādītāju ietekme analizēta mazumtirdzniecības nozares apskatā "Maxima mazumtirdzniecības kompass”, kas pieejams šeit.
Pētījums tika veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2017. gada jūlijā - tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.