Piecpadsmit gados otrajā pensiju līmenī Latvijā sakrātie 2,33 miljardi eiro sola 1861 eiro statistiski vidējam sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējam.
Tuvojas piecpadsmitā gadadiena, kopš Latvijas strādājošo iedzīvotāju nauda tiek likta tā sauktajā otrajā pensiju līmenī. «Līdz šā gada 1. jūlijam pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 49 gadiem būs jāizvēlas, vai pievienoties valsts fondētajai pensiju shēmai jeb otrajam pensiju līmenim. Aptuveni 320 000 iedzīvotāju vecumā līdz 30 gadiem otrajā pensiju līmenī tiks iesaistīti obligātā kārtā,» informēja Neatkarīgā 2001. gada 28. maijā. Līdz šā gada 1. jūlijam noteikti būs iemesli vēl ne reizi vien palūkoties, kas pa šiem gadiem reāli iegūts vai zaudēts.
Protams, ka jebkurš cilvēks izvēlētos labāk 1861 eiro nekā nevienu eiro, tomēr šī summa nav liela, rēķinoties ar laiku no pensionēšanās līdz nāvei. Centrālā statistikas pārvalde sola statistiski vidējam sešdesmitpiecgadniekam vēl 16,8 mūža gadus, kas nozīmē, kam atbilst mazāk nekā 1861 / 16 / 12 = 9,69 eiro mēnesī; vīrieši par savu caurmērā īsāko mūžu tiek atalgoti ar tiesībām mēnesī iztērēt pat virs 11 eiro, toties sievietēm jābūt daudz taupīgākām. Jautājums, vai otrais pensiju līmenis ir bijis tā vērts, lai to vispār radītu un darbinātu.
Valsts pirmā līmeņa pensiju papildinājums ar, sacīsim, desmit eiro mēnesī ir pavisam neliels, salīdzinot ar pirmā līmeņa pensiju pieaugumu laikā kopš otrā līmeņa pensiju, t. i., pensiju uzkrāšanas ieviešanas. Jaunākais skaitlis rāda valsts vidējo vecuma pensiju Latvijā šā gada februārī 293 eiro apmērā. Kopš 2001. gada februāra ar 86 eiro pensija ir vairāk nekā trīskāršojusies. Tad jau iznāk, ka valsts nodokļu naudu apsaimniekojusi nesalīdzināmi efektīvāk, ja spējusi caurmēra pensijai pielikt vairākus simtus, nevis vienu desmitu eiro. Aktuālo vecuma pensionāru kopskaits pa šiem gadiem nav ievērojami mainījies, bet tā sarukums tomēr šķērso ļoti uzskatāmo pusmiljona robežlīniju.
Pirmajā līmenī izmaksājamo pensiju un otrajā līmenī veikto uzkrājumu avots ir vienas un tās pašas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ar tām sedz arī slimību, bezdarba un vēl citus maksājumus. Kopīgā iekasējuma slogs ir 34,09% no atlīdzības par darbu, no kuras 20% iedalīti pensijām. Šo naudu, savukārt, sadala tā, ka šogad 14% ieņēmumu sedz pirmā līmeņa pensijas un 6% aiziet uzkrājumos. Šī attiecība ir bijusi ļoti atšķirīga, jo startēja kā 18% pret 2% par labu pirmā līmeņa pensijām, treknajos gados tika pārveidota par attiecību starp 12% un 8%, krīzes gados atgriezta sākotnējā stāvoklī un tagad atkal tuvināta tam, kas sākotnēji tika solīts. Ja krīze šos solījumus nelauztu, uzkrājumos būtu jau 20–30 eiro mēnesī un vēl vairāk, ierēķinot kapitāla pieaugumu akciju tirgos, ja tie nebūtu 2008. gadā sabrukuši.
Pensiju otrais līmenis naudu ne vien savāc, bet jau arī izmaksā vismaz kopš 2009. gada, kad Valsts sociālās apdrošināšanas atskaitē parādās otrā līmeņa pensiju uzkrājumu pievienošana 335 pirmā līmeņa pensijām. Pagājušajā gadā jau 10 307 cilvēki pievienojuši otrajā līmenī uzkrātos 17,8 miljonus eiro savām pensijām, kas nozīmē vidējo ieguvumu 1727 eiro apmērā kopā jeb tos pašus nepilnos desmit eiro mēnesī pēc jau rādītās formulas. Priekšlaicīgi mirušo pensijas krājēju nauda savukārt papildina apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmēju makus. Neliels skaits īpaši lielo uzkrājumu saimnieku izvēlas apdrošināšanas produktu ar mūža pensijas nosaukumu.
Otrā līmeņa uzkrājumu sadalījums lieku reizi apstiprina ļoti brutālu sabiedrības noslāņošanos. No 1,2 miljoniem iemaksu veicēju tieši pusei uzkrājumi nepārsniedz 1000 eiro un vēl gandrīz trešā daļa krājēju izveidojuši uzkrājumus līdz 2000 eiro, kas tuvi vidējam rādītājam. Atlikušajai trešdaļai toties otrā līmeņa uzkrājumi patiešām palīdzēs dzīvot tikpat zaļi kā līdz šim, jo pretējā gadījumā viņiem nebūtu naudas, ko uzkrāt. Lielie uzkrājumi nebūt nav sevišķi gara darba mūža sasniegums, jo jaunākā persona ar uzkrājumiem virs 10 000 bijusi 25 gadus veca. Tomēr arī šim cilvēkam ir savi kreņķi par uzkrājumu, t. i., par pasaules finanšu sistēmas drošību turpmāko 30–40 gadu laikā.