Latvijas iedzīvotāji uzkrājuši 4,71 miljardu latu

© Andrejs Strokins F64

Būtiski samazinoties mājsaimniecību kredītu slogam, pēc pēdējo trīs gadu stagnācijas perioda 2013.gadā ir atsācies pakāpenisks Latvijas mājsaimniecību kopējo noguldījumu pieaugums. Latvijas iedzīvotāji uzkrājuši 4,71 miljardu latu.

Šāds pavērsiens līdzekļu novirzīšanā uzkrājumiem ir vērtējams kā tendence, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas statistikas datu analīze par 2013.gadu.

Salīdzinot ar 2007.gadu, kad banku izsniegto kredītu apmērs bija teju divreiz lielāks nekā iedzīvotāju noguldījumi, patlaban šī attiecība ir vērtējama kā samērīgāka - kredītos izsniegti 4,42 miljardi latu, bet noguldījumos uzkrāti 2,98 miljardi latu, informē FKTK.

Latvijas iedzīvotāji kopumā šogad otrajā ceturksnī gan noguldījumos, gan cita veida ieguldījumos ir uzkrājuši 4,71 miljardu latu. 2007.gadā bija uzkrāti 3,82 miljardi latu. Visvairāk līdzekļu uzkrāts noguldījumos - 2,98 miljardi latu, tad seko pensiju sistēmas 2.līmenis ar 1,08 miljardiem latu, 149 miljoni latu ieguldīti privāto pensiju plānos, 143 miljoni - ieguldījumu fondos, 115 miljoni - parāda vērtspapīros, 113 miljoni - akcijās un tikpat arī dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Deviņus miljonus latu savukārt glabā krājaizdevu sabiedrības, bet mazāk nekā trīs miljonus latu - tirgum piesaistītie apdrošināšanas līgumi.

Mājsaimniecību kredītu sloga samazināšanās, tos atmaksājot, ļauj novirzīt vairāk līdzekļu uzkrājumiem un ieguldījumiem. Būtiski, ka Latvijas iedzīvotāji patiešām daļu līdzekļu novirza šādiem mērķiem, paziņojumā medijiem norāda FKTK. Šāds pavērsiens ir uzskatāms par tendenci, jo pēc vairāku gadu stagnācijas 2013.gadā atsākusies noguldījumu palielināšanās, un tā skaidrojama gan ar darba algu pieaugumu valstī, gan zemo inflācijas līmeni, kas mājsaimniecībām ļauj sajust patiesu ienākumu palielinājumu un dod iespēju tos novirzīt savas finansiālās ilgtspējas stiprināšanai.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais