Lieli aizdevumi un ievērojami uzkrājumi skaidrā naudā – šīs informācijas patiesumu nav iespējams pārbaudīt, tāpēc pastāv iespēja, ka deputātu kandidāti pirms 10. Saeimas vēlēšanām savās deklarācijās norādījuši nevis patiesi viņu rīcībā esošos naudas līdzekļus, bet prognozējamos ienākumus.
Citiem vārdiem sakot, korupcijas pētnieki brīdina, ka tādējādi iespējams legalizēt ienākumus, kuru šobrīd vēl nav. Tas gan nenozīmē, ka pār visiem deputātu kandidātiem gulstas korupcijas ēna, tomēr, izpētot desmit partiju jau reģistrētos sarakstus ar kopumā 1033 deputātu kandidātiem, nākas konstatēt, ka salīdzinoši nav daudz tādu personu, kam nauda glabājas tikai bankā. Lielākas vai mazākas, bet tūkstošos latu mērāmas summas tiek norādītas kā skaidras naudas uzkrājums. Ar savu zeķē uzkrāto bagātību paspīd nebūt ne tikai lielo un veco partiju kadri, bet arī nesen dibināto un līdz šim nezināmo politisko apvienību biedri. Piemēram, centriski politiskās organizācijas Tautas kontrole pārstāvji norādījuši 200 000 un vairāk latu skaidrā naudā uzkrāto līdzekļu, bet daži partiju apvienības Ražots Latvijā biedri spējuši aizdot summas, kas lielākas par pusmiljonu latu.
Privātām vajadzībām
Pašlaik no visiem deputātu kandidātu sarakstiem lielāko skaidras naudas uzkrājumu deklarējis apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK biedrs uzņēmējs Normunds Bomis. No viņa iesniegtās deklarācijas datiem izriet, ka viņš ārpus bankām glabājis 1,18 miljonus latu. Ar uzņēmēju sazināties neizdevās, bet viņa vadītajā SIA N. Bomja maiznīca Lielezers vakar paskaidroja, ka N. Bomis atrodas ārpus Latvijas un vēl vismaz pāris nedēļu šeit nebūšot.
Piemēram, Saeimas deputāts Mareks Segliņš (Par labu Latviju) uzreiz aizrāda, ka deklarācijā ziņas sniegtas uz 1. janvāri un "tagad man skaidrā naudā ir simt latu". Viņš principā izmantojot bezskaidras naudas norēķinus un naudu mājās glabājis nevis tāpēc, ka neuzticas bankām, bet tāpēc, ka deklarācijā minētā summa – 18 000 latu – bijusi saistīta ar privātiem iemesliem. "Esmu deklarējies 12 gadu, un visu var redzēt," viņš noteic.
Apvienības Vienotība kandidāts Juris Zvirbulis deklarācijā uzrādījis 29 000 latu skaidrā naudā. Pats atzīst – tā esot iegājies, ka skaidras naudas līdzekļu apmērs katru gadu grozoties apmēram šādas summas ietvaros. "Man tie parādās deklarācijā, citreiz vairāk, citreiz mazāk," arī viņš aicina papētīt viņa līdzšinējos izdevumus un ieņēmumus.
Atkal – nulles deklarācijas
Neatkarīgās izpētīto deputātu kandidātu deklarāciju lielā daļā norādīti skaidras naudas uzkrājumi vairāku tūkstošu latu apmērā. Jāatgādina, ka kandidātam jāinformē par saviem skaidras naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 500 latu. Nepilns 100 deputātu kandidātu zeķē glabājuši uzkrājumus, kas bijuši vismaz 10 000 latu lieli. Turklāt tikai daži kandidāti minējuši neapaļas summas, piemēram, tēvzemiešu pārstāvis Aivars Aksenoks ierakstījis precīzi 9390,8 latus. Parasti gan tiek uzrādīti zīmīgie 10 000 un 20 000 latu, gadās arī 27 000 un 29 000 latu, it kā pastāvētu kāds mērs (negribētos jau ironizēt – trīslitru burka), kurā šī summa konkrētās naudas zīmēs ietilpst.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses pārstāvis Andris Vitenburgs norāda, ka biroja kompetencē nav vērtēt deputātu kandidātu iesniegtos datus. "Mūsu kompetence ir skatīties valsts amatpersonas, arī ziedotājus, ko pārbaudām saskaņā ar likumu par pēdējiem trim gadiem. Ja ienākumi nesakrīt ar izdevumiem, informāciju sūtām Valsts ieņēmumu dienestam," informē A. Vitenburgs. Viņš atzīst, ka birojam šis ir sāpīgs jautājums, un piesauc līdz šim neīstenoto ieceri par sākumdeklarēšanos. To mēģināts ieviest jau desmit gadu, lai būtiski atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Tagad tiek pieļauts, ka sākumdeklarēšanās jeb nulles deklarācija fiziskām personām un daļējas nodokļu amnestijas juridiskām personām varētu tikt ieviestas jau no 2011. gada 1. jūlija.
Rada korupcijas ēnu
A. Vitenburgs norāda uz gadījumiem, kad bijis grūti pierādīt iespējamās nelikumības, jo pašreiz visiem nav nepieciešams norādīt savus īpašumus, uzkrājumus un tamlīdzīgi. "Valsts amatpersonas atsaucas uz darījumiem ar personām, kuras neviens nekontrolē," saka KNAB pārstāvis. Līdzīgi var pieņemt, ka arī milzīgās aizdevumu summas ne visos gadījumos ir reāli aizdotas reālām personām, bet gan virtuāli apgrozītas uz papīra.
Rasma Kārkliņa, aizsardzības ministra padomniece korupcijas novēršanas un pilsoniskās sabiedrības veicināšanas jautājumos, atzīst, ka skaidras naudas uzkrājumi – "tas izskatās ļoti īpatnēji". Viņa pieļauj, ka to var vērtēt, no vienas puses, kā neuzticēšanos Latvijas bankām, bet, no otras puses, nevar noliegt aizdomas, ka deputātu kandidāti tādā veidā uzrāda iespējamos papildu ienākumus nākotnē, kurus grib reģistrēt tagad. "Kāpēc neliek drošā vietā, kāpēc neiegulda nekustamajos īpašumos? Rada korupcijas ēnu," saka R. Kārkliņa, kura pati pārstāv Vienotību. Viņa savā kandidāta deklarācijā uzrādījusi trīs dzīvokļus Rīgā un Čikāgā.