Deviņi valsts sekretāru vietnieki saņem virs 100 000 eiro gadā, citi apsteidz pat Siliņu
Valdība, veidojot 2026. gada budžetu, vēl arvien nav pieņēmusi lēmumus par izmaiņām dažādu papildatlīdzību izmaksas nosacījumos valsts pārvaldē. Tajā pat laikā sešiem valsts sekretāru vietniekiem pērn atlīdzība bijusi lielāka nekā Ministru prezidentei, tostarp ievērojama samaksas daļa bija dažādas piemaksas, naudas balvas, prēmijas un samaksa par virsstundām, raksta portāls “lsm.lv”.
LTV raidījums “Kas notiek Latvijā?” skaidro - kamēr valdības vadītāja Evika Siliņa pērn saņēma nepilnus 127 tūkstošus eiro, reprezentācijas izdevumus un veselības apdrošināšanu ieskaitot, Finanšu ministrijas (FM) otrā līmeņa vadība saņem krietni vairāk.
Valsts kancelejas izsniegtie atlīdzību uzskaites sistēmas dati liecina, ka 2024. gadā kopumā valsts sekretāru vietnieku amatos visās ministrijās pilnu vai nepilnu gadu strādājušas 49 amatpersonas.
Valsts sekretāru vietnieku atlīdzības veidoja trīs daļas: alga un citi atlīdzību veidi ministrijā, kā arī daļai no vietniekiem - amati valsts kapitālsabiedrību un ostu vai speciālo ekonomisko zonu (SEZ) padomēs un valdēs.
Lielākā atlīdzība ierēdnei - vairāk nekā 146 000 eiro gadā
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajām amatpersonu deklarācijām, lielāko atlīdzību no visiem valsts sekretāru vietniekiem pērn saņēma Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa - 146 269,23 eiro, tostarp 113,3 tūkstošus ministrijā un 32,9 tūkstošus Attīstības finanšu institūcijā “Altum”.
Mazliet atpalika divas viņas FM kolēģes - Jolanta Plūme ar 145 094,98 eiro un nu jau Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) strādājošā Olga Bogdanova ar 142 353,75 eiro. J. Plūme paralēli darbam ministrijā pērn bija VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomē, tur saņemot 26,3 tūkstošus. Šogad viņai ir jauns amats Liepājas SEZ valdē.
O. Bogdanova ārpus ministrijas atalgojumu saņēma par darbu AS “Augstsprieguma tīkls” padomē. Vēl ar teju 17 tūkstošiem atalgota arī viņas darbība Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālajā komitejā - tā ir nevalstiska organizācija, taču starp tās biedriem ir arī valsts kapitālsabiedrības.
Divi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieki - Sandis Cakuls un Elita Turka - saņēma vairāk nekā 130 tūkstošus, ieņemot amatus attiecīgi Ventspils un Rīgas brīvostas pārvaldēs, no ostām saņemot teju identisku summu - vairāk nekā 35,8 tūkstošus eiro. Šos amatus abi ieņem arī šogad. Vairāk nekā 128 tūkstoši eiro vēl vienam FM valsts sekretāres vietniekam - Armandam Eberhardam, kurš papildus atlīdzībai ministrijā saņēma vairāk nekā 36 tūkstošus eiro par darbu “Augstsprieguma tīkls” padomē.
Vairāk par 100 tūkstošiem pērn atlīdzībā saņēma arī Ilze Oša no VARAM, kura līdz šī gada janvārim bija arī VAS “Elektroniskie sakari” padomē, tur saņemot gandrīz 31 tūkstoti eiro. FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins saņēmis vairāk nekā 107 000 eiro, bet Jānis Salmiņš no Ekonomikas ministrijas (EM) - vairāk nekā 105 000, un 17 tūkstošus viņš nopelnīja arī kā izglītības un zinātnes ministres padomnieks.
Divi Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieki - Boriss Kņigins un Aiga Balode, kā arī Gatis Ozols no VARAM atlīdzībā pērn saņēma vairāk nekā 90 tūkstošus eiro. G. Ozols amatpersonas deklarācijā norādījis, ka atradies Engures ostas pārvaldes valdē, taču algu no pārvaldes deklarējis nav, bet gandrīz 9000 eiro saņēmis par darbu ”Elektroniskie sakari”.
Tikmēr Zane Vāgnere no Kultūras ministrijas (KM) pērn nopelnīja nepilnus 52 tūkstošus eiro, Kristīne Niedre-Lathere no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) - 57 tūkstošus, Jānis Bekmanis no Iekšlietu ministrijas (IeM) - 59 tūkstošus. Vēl septiņiem vietniekiem atlīdzības bijušas līdz 70 000 eiro - KM, IeM, Ārlietu, Tieslietu un Zemkopības ministrijās (ZM).
Un nevar vēl aizmirst par dāsnajām piemaksām. Kopējā summa visās ministrijās, ko veido piemaksas, prēmijas, naudas balvas, virsstundu apmaksa, atvaļinājuma pabalsti un veselības apdrošināšana, ir 753 423,14 eiro.
