Visretāk uzkrājumi Latvijā ir lauku iedzīvotājiem, bet visbiežāk – mazpilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu insitūta veiktā aptauja.
Lauku teritorijās dzīvojošo vidū uzkrājumi ir tikai katram trešajam iedzīvotājam. Mazliet augstāks uzkrājumu līmenis ir Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās – tur uzkrājumus veido aptuveni puse iedzīvotāju. Savukārt vislielākais iedzīvotāju īpatsvars ar uzkrājumiem ir Latvijas mazpilsētās, kur uzkrājumui ir diviem no katriem trim iedzīvotājiem. Tomēr lielākajā daļā gadījumu uzkrājumu summa nepārsniedz 200 latus, un reti tā ir lielāka par 700 latiem.
„Tieši lauku teritorijās šobrīd ir zemākais ienākumu līmenis, daudzas ģimenes pārtiek galvenokārt no savas lauku saimiecības, tādēļ iespējas veidot naudas uzkrājumus ir ierobežotas. Savukārt mazpilsētās ir zemākas dzīvošanas izmaksas nekā Rīgā vai lielajās pilsētās un, ja cilvēks strādā algotu darbu, arī iespējas veidot uzkrājumus ir lielākas,” skaidro Diāna Krampe, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece.
Visbiežāk nauda tiek uzglabāta bankas kontā un skaidrā naudā, pārējie instrumenti ir mazpopulāri gan pilsētu, gan lauku iedzīvotāju vidū. Tikai katrs desmitais, kam ir uzkrājumi, ieguldījis tos fondos, akcijās vai pensiju 3.līmenī. Pētījums arī lauž stereotipu, ka lauku iedzīvotāji biežāk nekā pilsētnieki „krāj zeķē”. Mazpilsētu iedzīvotāji uzkrājumus uzglabā skaidrā naudā daudz biežāk – 66% no tiem, kam ir uzkrājumi, salīdzinot ar 46% lauku iedzīvotāju ar uzkrājumiem.
Visos reģionos uzkrājumi visbiežāk tiek veidoti neparedzētiem gadījumiem – īpaši lielās pilsētās, izņemot Rīgu. Tam seko uzkrājumu veidošana vecumdienām un lielākiem pirkumiem. Laukos uzkrājumi vecumdienām tiek veidoti salīdzinoši retāk.
Jauna mājokļa iegādei lielākoties krāj pilsētnieki, savukārt lauku iedzīvotāji salīdzinoši biežāk krāj mājokļa remontam. Lielāko pilsētu iedzīvotāji salīdzinoši biežāk uzkrājumus veido bērnu nākotnei – piemēram, mācībām augstskolā. Aptuveni katrs desmitais, kam ir uzkrājumi, apgalvo, ka tos veido bez īpaša iemesla – šāda atbilde vairāk raksturīga mazpilsētu un lauku iedzīvotājiem.
Visos reģionos iedzīvotāji ļoti reti veido uzkrājumus personīgā biznesa uzsākšanai, papildu ienākumu gūšanai no procentiem vai pieaugušas aktīvu tirgus vērtības vai kādu citu iemeslu dēļ.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe uzsver, ka uzkrājumus veidot svarīgi ne tikai iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem: „Patiesībā tieši tiem, kam ir zems ienākumu līmenis, drošības spilvens vajadzīgs visvairāk. Arī atliekot salīdzinoši nelielu naudas summu katru mēnesi, laika gaitā iespējams izveidot uzkrājumus, kas ļaus justies stabili arī neparedzētās situācijās. Uzkrājumu veidošanas regularitāte bieži vien ir svarīgāka par summu.”
Dati par atšķirībām Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumos iegūti Baltijas mēroga pētījumā, kas veikts 2011. gada maijā, Pētījums atklāja, ka Baltijas valstu starpā augstākais uzkrājumu līmenis ir Igaunijā, bet zemākais – Latvijā. Kopumā 78% Igaunijas, 61% Lietuvas un 46% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņiem ir vismaz nelieli uzkrājumi.