Ukrainas kara 202. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:20]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 13. septembrī. Ukraina jau sešus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:20. Ukrainas Ministru kabinets apstiprinājis 2023.gada budžeta projektu, aizsardzībai novirzot vairāk nekā 50% naudas, vēsta pravsa.com.ua.

19:53. Kremlis neplāno saistībā ar karu Ukrainā izsludināt vispārējo mobilizāciju, otrdien sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

19:13. Lietuva līdz decembra vidum pagarinājusi ārkārtējo situāciju, kas noteikta Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, un no 19.septembra noteikusi aizliegumu Krievijas pilsoņiem iebraukt valstī.

18:20. Krievu okupanti ar steigu evakuē savas ģimenes no okupētās Krimas un Ukrainas dienvidiem, bet Krievijas Federālā Drošības dienesta (FSB) darbinieki slepus pussalā cenšas pārdot mājokļus, otrdien sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

16.58. Kijivā viesojas Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, Ukrainai nododot modernu mobilo slimnīcu.

16.38. Ukrainas armija Harkivas apgabalā krieviem atkarojusi vairāk nekā 300 apdzīvotu vietu, otrdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

"Harkivas apgabala atbrīvošanas operācija ilga vairākas dienas, un tā tika plānota vairākām dienām. No 6.septembra un līdz šai dienai atbrīvoti 3800 kvadrātkilometru, vairāk nekā 300 apdzīvotu punktu, un aptuveni 150 000 mūsu cilvēku ir atbrīvoti no okupācijas, kur viņi faktiski bija ķīlnieki," informatīvā televīzijas maratona gaitā sacīja amatpersona.

15.51. Krievijas karavīri pametuši frontes priekšējās pozīcijas Kiseļivkā 15 kilometru attālumā no okupētās Hersonas, savā ikdienas ziņojumā vēsta ASV Kara studiju institūts (ISW). Iepriekš publicētajos satelītattēlos bija redzams, ka krievu transports, atskaitot četras automašīnas, atvirzījies no ciema.

15.05. Ukrainas spiegi ziņo, ka Krievijas okupanti steidzami evakuē savas ģimenes no Krimas un Ukrainas dienvidiem, FSB darbinieki mēģina slepeni pārdot viņu mājas pussalā, raksta portāls "Pravda.com.ua".

13.40. Krievijas karaspēks ir atkāpies no Luhanskas apgabala pilsētas Kreminnas, bet Ukrainas armija vēl nav iegājusi pilsētā, otrdien paziņojis Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. "Šodien Kreminna ir pilnīgi tukša. Nav vairs ne policijas, ne komandantūras, ne prokuratūras - neviena vairs nav, viņi visi aizbrauca. Kreminnā jau trešo dienu pie administratīvās ēkas karājas Ukrainas karogs - tas liecina, ka visi okupanti un gauleiteri ir aizbēguši," sacīja Haidajs.

12.52. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba atklāj pie kāda nosacījuma Ukraina būtu gatava sēsties pie sarunu galda ar Krieviju. "Neviens nenoraida sarunu iespēju, katrs karš beidzas ar sarunām, bet svarīga ir jūsu pozīcija pie sarunu galda. Šodien kaujas laukā notiek sarunas ar Krieviju, un tas ir vienīgais sarunu veids, ko viņi tā īsti saprot." Kuleba norāda, ka Ukraina ir gatava sēsties pie sarunu galda vienīgi tad, kad sarunas ies par pilnīgu Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu, atsaucoties uz Kulebas sniegto interviju "RBC-Ukraine", ziņo portāls prava.com.ua.

12.16. Ukrainas pretuzbrukums, kas piespiedis Krievijas karaspēku steigā atkāpties, var kļūt par pagrieziena punktu karā un palielināt spiedienu uz Maskavu iesaistīt papildspēkus, ja tā cer novērst tālākus Ukrainas panākumus, uzskata Rietumu amatpersonas.

Vai Ukrainas panākumi būs noturīgi, atkarīgs no Krievijas turpmākajiem soļiem, jo īpaši no tā, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludinās mobilizāciju, vai arī piesaistīts papildspēkus no citurienes, lai kompensētu lielos zaudējumus Ukrainā, pirmdien laikrakstam "The Washington Post" norādījušas amatpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas.

11.19. Turpinoties pašreizējai notikumu attīstībai, ar augstu ticamību iespējams prognozēt, ka ar mainīgu intensitāti karadarbība turpināsies vismaz līdz nākamā gada pavasarim. Pašreizējos apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem trūkst karavīru resursu un kaujas spēju Ukrainas pretestības pārvarēšanai, ko pastiprina Ukrainas īstenotie uzbrukumi Krievijas loģistikas infrastruktūrai, norāda Latvijas Satversmes aizsardzības birojs.

11.01. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 53 300 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 350 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2175 tankus, 4662 bruņutransportierus, 1279 lielgabalus, 311 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 165 zenītartilērijas iekārtas, 244 lidmašīnas, 213 helikopterus, 904 bezpilota lidaparātus, 233 spārnotās raķetes, 3469 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 117 specializētās tehnikas vienības.

09.26. Atsaucoties Ukrainas Mariupoles pilsētas pašvaldības lūgumam, Valkas novada pašvaldības ārkārtas finanšu komitejas sēdē pirmdien vienbalsīgi atbalstīts priekšlikums uzdāvināt pašvaldības skolēnu autobusu "Neoplan" kopā ar pirmās nepieciešamības preču palīdzības kravu, lai palīdzētu īstenot izglītības un humanitārās programmas, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis.

08.33. Atjaunota otra rezerves elektrolīnija uz Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), kas ļaus droši dzesēt reaktorus, paziņojusi Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).

"Atjaunota otra rezerves elektrolīnija uz Zaporižjas AES, kas ļauj operatoram vienu līniju paturēt rezervē, kamēr otra nodrošina staciju ar elektroenerģiju, kas tai nepieciešama reaktoru dzesēšanai un citām būtiskām drošības funkcijām," pirmdien paziņoja IAEA.

08.01. Valdība šodien skatīs Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu piešķirt no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" 10 663 eiro privātajām izglītības iestādēm Ukrainas jauniešu izglītības nodrošināšanai, liecina Ministru kabineta sēdes darba kārtība.

07.09. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pārmet pasaulei nepietiekamu spiedienu uz Krieviju, kas atļaujas vienlaicīgi īstenot radiācijas un enerģētikas teroru un izraisīt badu.

"Kāpēc lielākais terora avots pasaulē - Krievija - vēl arvien spēj īstenot šo karu? Un kāpēc tā var īstenot šo karu tik nežēlīgi un ciniski? Ir tikai viens iemesls - nepietiekams spiediens uz Krieviju. Nepietiekama reaģēšana uz šīs valsts teroru. Vienkārši palūkojieties, ko atļaujas Krievija. Neviens cits terorists vēsturē nav tik daudz darījis vienlaicīgi. Radiācijas terors Zaporižjas atomelektrostacijā. Seši energobloki! Tikai Krievijas karaspēka klātbūtne stacijā, tikai pastāvīgas Krievijas provokācijas un stacijas teritorijas apšaudes ir nolikušas Ukrainu un visu Eiropu uz radiācijas katastrofas sliekšņa. Enerģētikas terors," sacīja prezidents.

01.54. Eiropas Parlaments (EP) šodien ar Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāju Žozefu Borrelu apspriedīs jaunākos notikumus Ukrainā un balsos par ES makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

00.57. Ukrainas Bruņotie spēki šomēnes ir atkarojuši vairāk nekā 6000 kvadrātkilometru lielu teritoriju, kuru bija okupējusi Krievija, pirmdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

00.10. Polijas ārlietu ministra vietnieks Marcins Pšidačs uzsver, ka valstīm, kuras uzstāj uz sadarbību ar Krieviju, jāapzinās, ka to uzstājība uz dialogu ar Krieviju, spiediens panākt vienošanos tika īstenots arī "Normandijas formāta" pastāvēšanas laikā, kurā ietilpa Vācija un Francija.

"Mēs visi zinām, pie kā noveda šis formāts: tas nenoveda pie stabila miera. 24.februārī tā Krievija, ar kuru "Normandijas formāts" vēlējās turpināt diskusiju, vienkārši palaida raķetes Kijivas virzienā un uzbruka neatkarīgajai Ukrainas valstij," uzsvēra Pšidačs.