Latvijas banku sektors šā gada deviņus mēnešus beidza ar 579 miljonus latu lieliem zaudējumiem, kas galvenokārt radušies, veidojot uzkrājumus nedrošajiem kredītiem. Tāpat turpina pieaugt to kredītu īpatsvars, kuru īpašnieki kavē maksājumus ilgāk par 90 dienām un šobrīd tāds ir jau teju katrs 15. aizdevums no 100.
Gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju ar ikmēneša ienākumiem virs 400 latiem atzīst, ka nespēj atteikties no patīkamiem tēriņiem par labu savai finansiālajai drošībai.
Ja tiks īstenota premjera Valda Dombrovska iecere un stāsies spēkā kredītņēmēju aizsardzības pasākumi, bankām šogad būs jāveido aptuveni 50 miljonu latu lieli uzkrājumi, bet nākamgad vēl vajadzēs 120 miljonus latu.
Pēdējo trīs mēnešu laikā zemgalieši kļuvuši par aktīviem krājējiem. Ja pirmajā ceturksnī 53% zemgaliešu ar ikmēneša ienākumiem virs 400 latiem norādīja, ka nekādus uzkrājumus neveidojot, jo tam neatliekot naudas, tad otrā ceturkšņa beigās šādi atbild vairs tikai 13%, liecina GE Money Bank pētījums.
Sievietes ir sākušas aktīvāk rūpēties par savu finansiālo drošību - šā gada 2.ceturkšņa beigās teju 70% sieviešu veidoja uzkrājumus. Turklāt sievietes ir sākušas uzkrāt lielākas naudas summas nekā vīrieši - ja 1.ceturksnī tikai 8% sieviešu mēnesī atlika 51-100 latus, tad 2.ceturksnī šādu summu uzkrāja jau 22%, liecina GE Money Bank pētījums.
Neskatoties uz to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā latgalieši ar ikmēneša ienākumiem virs 400 latiem sākuši aktīvi krāt, tomēr aizvien 75% respondentu atzīst, ka savus ietaupījumus glabā algas kontā, nākamā populārākā krāšanas metode ir mājās "zem matrača".