Pat krīzes apstākļos cilvēki nespēj atteikties no patīkamiem pirkumiem, lai tā vietā sāktu krāt

krājkase © f64

Gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju ar ikmēneša ienākumiem virs 400 latiem atzīst, ka nespēj atteikties no patīkamiem tēriņiem par labu savai finansiālajai drošībai.

Tā secināts GE Money Bank pētījumā.

Jautāti, kuras ir tās īpašības, kas pietrūkst, lai sāktu krāt vai lai krātu vairāk, 44% iedzīvotāju atbild, ka tā ir spēja atteikties no kaut kā. Vēl 22% min disciplīnas trūkumu, bet 17% mērķtiecības trūkumu.

Neskatoties uz to, ka 2.ceturksnī aptuveni par 10% pieauguši iedzīvotāju uzkrājumu apjomi, tomēr aizvien aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju atbilstoši GE Money Bank izstrādātajai iedzīvotāju ieradumu matricai ir klasificējami kā tērētāji. Tieši šīs grupas pārstāvji ir vismazāk mainījuši savu attieksmi pret uzkrājumiem un viņi arī vismazāk cenšas mainīt savu dzīves stilu par labu finansiālajai drošībai ilgtermiņā.

Jau pētījumā šā gada marta beigās noskaidrojās, ka pēc obligāto maksājumu (tai skaitā pārtika un transports) veikšanas, pārējiem tēriņiem (piemēram, iepirkšanās, izklaides, sports utt.) 42% iedzīvotāju paliek no 101 līdz pat 400 latiem mēnesī. Tāpat arī tika secināts, ka cilvēki vismazāk gribētu atteikties tieši no iepirkšanās, tāpat 39% nebūtu gatavi samazināt izdevumus par zvaniem, kurus neapmaksā darba devējs, līdzīgi 37% un 32% negribētu mazināt savus tēriņus par kultūras pasākumiem un par auto.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais