Sievietes ir sākušas aktīvāk rūpēties par savu finansiālo drošību - šā gada 2.ceturkšņa beigās teju 70% sieviešu veidoja uzkrājumus. Turklāt sievietes ir sākušas uzkrāt lielākas naudas summas nekā vīrieši - ja 1.ceturksnī tikai 8% sieviešu mēnesī atlika 51-100 latus, tad 2.ceturksnī šādu summu uzkrāja jau 22%, liecina GE Money Bank pētījums.
Gan marta, gan jūlija beigās tika aptaujāti iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi ir vairāk nekā 400 latu mēnesī.
Ja gada 1.ceturkšņa beigās veiktajā pētījumā tika secināts, ka sievietes ir finansiāli riskantā pozīcijā nekā vīrieši, tad tagad situācija ir krasi mainījusies. Piemēram, marta beigās 51% sieviešu norādīja, ka neko neuzkrāj, jo neatliekot līdzekļu, tad jūlija beigās šādi atbild vairs tikai 31%.
Tikmēr pretējā dzimuma pusē šīs pārmaiņas nav bijušas tik lielas - jūlija beigās 48% vīriešu atbild, ka uzkrājumiem naudas neatliekot, bet 51-100 latus ik mēnesi novirza uzkrājumus 12% stiprā dzimuma pārstāvju (iepriekš šis rādītājs bija 10%).
''Tendences liecina arī, ka sievietes ir sākušas biežāk izvēlēties ilgtermiņa noguldījumu veidus, piemēram, tagad pensiju 3. līmenī līdzekļus nogulda 24% sieviešu, marta beigās šādi rīkojās 21%, bet termiņnoguldījumā 13%, iepriekš vien 9%. Vienlaikus gan jāmin, ka joprojām vidēji katra ceturtā sieviete neiztērēto naudu novirza uzkrājumu kontā, vēl katra trešā glabā algas kontā,'' analizē Aleksandrs Čerņagins, GE Money Bank Uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs.
Arī vīrieši ir mainījuši finanšu produktus, kur noguldīt savus līdzekļus. Interesanti, ka salīdzinoši daudz stiprā dzimuma pārstāvju ir samazinājuši ieguldījumus pensiju 3. līmenī. Marta beigās šo produktu, kā uzkrāšanas veidu, bija izvēlējušies 32% vīriešu, pēc trīs mēnešiem tajā nogulda vien 21%. Vienlaikus vīrieši caurmērā biežāk sākuši izmantot depozītus (26%, iepriekš - 15%) un uzkrājušo apdrošināšanu (23%, iepriekš – 18%).
''Tā kā sievietes ir sākušas krāt aktīvāk, tad arī viņu izveidotie uzkrājumi pietiek ilgākam laikam. Ja vēl trīs mēnešus atpakaļ tikai 19% sieviešu varēja teikt, ka, paliekot bez regulāriem ienākumiem, viņas ar saviem uzkrājumiem varētu iztikt 6-12 mēnešus, tad šobrīd šis skaits jau ir pieaudzis līdz 27%. Savukārt gandrīz divas reizes ir pieaudzis to vīriešu kārtas respondentu skaits, kas norāda, ka ar saviem uzkrājumiem, paliekot bez regulāriem ienākumiem, varētu iztikt ilgāk nekā gadu,'' stāsta A.Čerņagins.
Vēl marta beigās vidēji 30% abu dzimumu pārstāvjiem pēc obligāto maksājumu veikšanas un pārtikas iegādes, citiem ieradumiem (piemēram, dažādi pirkumi, izklaides utt.) vēl atlika no 101 līdz pat 400 latiem.