Neskatoties uz to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā latgalieši ar ikmēneša ienākumiem virs 400 latiem sākuši aktīvi krāt, tomēr aizvien 75% respondentu atzīst, ka savus ietaupījumus glabā algas kontā, nākamā populārākā krāšanas metode ir mājās "zem matrača".
Kopumā no visiem Latvijas reģioniem Latgalē viskūtrāk izmanto uzkrājošos finanšu produktus, liecina GE Money Bank pētījums.
Interesanti, ka neskatoties uz to, ka latgalieši ir sākuši aktīvi krāt, tomēr lielākā daļa savus ietaupījumus glabā algas kontā (75%) un mājās "zem matrača" (34%). Tajā pašā laikā Vidzemē, kur ļoti plaši izmanto dažādus uzkrājošos finanšu produktus, priekšroku noguldījumiem depozītos, pensiju 3.līmenī un uzkrājumu kontā. Tikai 4% vidzemnieku krāj mājās "zem matrača".
Latgalē biežāk izmantotais uzkrājošais finanšu produkts ir termiņnoguldījums, turklāt latgalieši arī retāk apsver iespēju savus noguldījumus diversificēt.
"Redzot šādu tendenci, jāsecina, ka latgalieši vēlas turēt naudu "pa rokai". Protams, mēs dzīvojam laikā, kad grūti pateikt, kad nauda varētu būt pēkšņi nepieciešama. Vienlaikus viens no veiksmīgas krāšanas priekšnoteikumiem ir atdalīt naudu, ko uzkrājam un ko tērējam ikdienā. Un tieši uzkrājumu konts vienlaikus piedāvā gan piekļuvi naudai jebkurā laikā, gan pelnīt procentus, gan nodalīt ikdienas tēriņiem paredzētās summas un ietaupījumus. Šīs īpašības apvieno GE Money Bank piedāvātais uzkrājumu konts "Iespēju konts" - naudas pieejamību jebkurā laikā un paaugstinātu ienesīgumu", skaidro Aleksandrs Čerņagins, GE Money Bank Uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs.
Kā norāda A.Čerņagins, tad viens iemesls, ko esam noskaidrojuši arī iepriekšējos pētījumos, kādēļ cilvēki izvairīgi attiecas pret banku produktiem, ir to neatšķiršana. Aptuveni 54% iedzīvotāju neatšķir uzkrājumu kontu no depozīta, kas arī bieži vien rada bažas par to, ka nauda nebūs pieejama.
Salīdzinot 1.ceturkšņa beigu datus ar 2.ceturkšņa datiem, redzams, ka jūlija beigās vairs tikai 18% Latgales reģiona iedzīvotājiem atbild, ka uzkrājumus neveido, jo tam neatliekot naudas. Pēdējo trīs mēnešu laikā divkāršojies cilvēku skaits, kuri katru mēnesi uzkrājumos atliek 36-50 latus, vēl 42% mēnesī uzkrāj 51-100 latus.
Pētījumā arī atklājās, ka ar saviem jau izveidotajiem uzkrājumiem Latgales iedzīvotāji, paliekot bez pastāvīgiem ienākumiem, varētu iztikt vidēji 6.2 mēnešus, pirms trīs mēnešiem šis rādītājs bija 4.2 mēneši. Īpaši tālāk nav tikuši zemgaļi, kuri ar saviem uzkrājumiem varētu iztikt 6.6 mēnešus, un kurzemnieki - ar vidējo rādītāju 6.9 mēneši.
"Vēl pirms trīs mēnešiem latgaliešiem bija ļoti liela vēlēšanās veidot uzkrājumus, bet realitātē ik mēnesi ietaupītā summa bija viena no zemākajām valstī. Tagad redzam, ka šī vēlēšanās ir sākusi piepildīties arī realitātē, kas ir pozitīvi. Manuprāt, viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas mums jāatrisina, ir – kādēļ nauda ir man svarīga? Vai tā palīdz justies drošāk? Vai tā sniedz iespēju vairāk laika pavadīt kopā ar savu ģimeni? Un tad nākamais jautājums, vai mūsu reālā finansiālā uzvedība atbilst mūsu pašu uzskatam par naudu vērtību mūsu dzīvē?" skaidro A.Čerņagins.
Jau iepriekš, pētot Latgales iedzīvotāju tēriņu struktūru, secinājām, ka pieredzētie sarežģītie ekonomiskie apstākļi šajā reģionā veicinājuši to, ka iedzīvotāji tērē piesardzīgi. Vienlaicīgi 62% aptaujāto norāda, ka cenšas ietaupīt, pērkot lētākas preces; vēl 36% ir sākuši domāt, ka vajadzētu atteikties no kādiem ieradumiem par labu uzkrājumu veidošanai.