Tautsaimniecība

Analizējot izskatīšanai pieņemtās sūdzības par Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma un Publiskās un privātās partnerības likuma iepirkuma procedūras pārkāpumiem attiecībā uz konkursiem vai sarunu procedūrām, no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) apkopotās informācijas redzams, ka visvairāk to ir bijis par būvdarbiem.

Briselē sacerētā un uz Latviju tikai tagad rakstveidā atsūtītā prasība «likvidēt visas ieguldītājiem domātās sistēmas, kas paredz pilsonības vai uzturēšanās atļaujas iegūšanu», liek domāt tā, ka Latvija ir kārtējo reizi pārsteigusies pēc pirmā svilpiena izpildīt tādas prasības, kādas citas valstis līdz šim ignorējušas.

Ar brīvpusdienu likvidēšanu 1. līdz 4. klašu skolēniem aizņemtā Krišjāņa Kariņa valdība nupat kā saņēmusi 28. novembra Neatkarīgajā jau atzīmētu uzbrēcienu no Briseles – prasību pilnībā atteikties pat no tiem niecīgajiem ienākumiem, kādi Latvijai vēl atlikuši no termiņuzturēšanās atļauju (TUA) tirgošanas.

Neskatoties uz dažādiem tabakas izstrādājumu aprites un smēķēšanas ierobežojumiem, kā arī pastāvīgi augošo akcīzes nodokli, Latvijā joprojām saglabājas augsts tabakas un nikotīna lietotāju īpatsvars, liecina smēķēšanas kaitējuma samazināšanai veltītajā diskusijā atklātie pētījumu rezultāti. Savukārt informācijas par smēķēšanas alternatīvām Latvijā trūkst.

Rīgā šajās dienās notiek vērienīgs starptautisks pasākums – 5G Techritory forums, kas vienkopus pulcēs politikas, biznesa un zinātnes līderus no visas pasaules, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā. Līdz ar to šonedēļ Rīga kļūs par 5G galvaspilsētu.

Tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa ikgadējais kāpinājums smēķēšanas mazināšanā Latvijā līdz šim lielu labumu nav devis – joprojām teju puse smēķētāju, kas vēlas atmest šo ieradumu, to nespēj izdarīt, pat neraugoties uz to, ka nodokļa likme sešu gadu laikā pieaugusi par 40 procentiem. Par tabakas izstrādājumu alternatīvu – bezdūmu produktiem (e-cigaretēm, karsējamo tabaku), kas palīdzētu to īstenot vai vismaz samazināt tabakas kaitīgo ietekmi, daudziem trūkst informācijas.

Latvijas ceļu būves nozarei nākamgad būs jāturpina pielāgoties no Eiropas Savienības nākušā finansējuma izsīkumam.

Jau vairākus gadus Latvijas skolēniem ir iespēja veidot savus mācību uzņēmumus (SMU) un caur to attīstīt uzņēmējdarbības prasmes. Arī Kristiāns Lancmanis nolēma pamēģināt – ko nozīmē būt uzņēmējam. Uzņēmēja kurpēs viņš jutās ļoti komfortabli. Kristiāns saprata, ka ar viņa enerģijas lādiņu un apgriezieniem ir jākāpj ārā no SMU rāmjiem un jādibina, tā teikt, īsts uzņēmums, jo SMU nav juridiska statusa, kas bieži vien limitē sadarbību ar citiem uzņēmumiem. Tiklīdz Kristiāns nosvinēja pilngadību, viņš savu nodomu īstenoja un nu jau vairāk nekā piecus gadus ir uzņēmuma Simple+ jeb zīmola Lancman bags vadītājs. Un uzņēmuma grožus viņš tur patiešām pārliecinoši, skaidri zinot, kādas virsotnes vēlas sasniegt.

Viena no statistiķu (Centrālās statistikas pārvaldes, CSP) dāvanām Latvijas valstij uz 101. jubileju ir apliecinājums par rekordzemu bezdarba līmeni šā gada 3. ceturksnī.

Internetu avīžu, žurnālu un ziņu lasīšanai tiešsaistē izmanto 78,5 procenti iedzīvotāju, kuri lietojuši globālo tīmekli pēdējo trīs mēnešu laikā. Lielākoties tie ir bijusi vīrieši no 25 līdz 45 gadu vecumam.

Latvijas tēlam būtiskajam kosmētikas ražotājam Dzintars nāksies pazemināt savu rīcībspēju no tiesiskās aizsardzības statusa uz maksātnespējas statusu.

Arvien populārāki kļūst droni, kas spēj filmēt un fotografēt pasauli no putna lidojuma. Šobrīd tie tiek izmantoti pat mākslas filmu uzņemšanā. Pašreiz mazāko un vieglāko dronu, kas aprīkots ar ļoti augstas izšķirtspējas kameru, radījis pasaulē vadošais bezpilota lidaparātu ražotājs DJI. Tā jaunāko veikumu – dronu Mavic Mini –, sākot ar 11. novembri, varēs iegādāties Tet internetveikalā, bet pasūtīt var jau tagad tet.lv/veikals.

Zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas apjoms valsts un pašvaldības iestādēs pērn bijis 18,3 procenti no kopējiem iepirkumiem. Lielākoties šajā iepirkumā iegādāti būvniecības un ēdināšanas pakalpojumi, kā arī transportlīdzekļi un pārtikas produkti.

Nedrīkst par zemu novērtēt robotu sociālo ietekmi uz cilvēkiem un tās potenciālo bīstamību. Zinātnieku veiktajos pētījumos noskaidrots, ka roboti var efektīvi iegūt konfidenciālu informāciju no cilvēkiem, tāpat pārliecināt ļaudis veikt riskantas darbības, savukārt bērni notic pat robotu paustajām acīmredzamām aplamībām.

Sociālā kustībā Latvija strādā tika aizsākta pērnā gada maijā. Tās galvenais mērķis – Latvijas tirgum piesaistīt ārzemēs strādājošos Latvijas iedzīvotājus. Kādi rezultāti sasniegti un vai kustība ir sadzirdēta gan no darba devēju, gan aizbraucēju puses, vairāk stāsta Tele2 (kustības aizsācējs) personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Tieši tobrīd, kad domājam, ka pasaulē viss jau ir izdomāts, notiek visnegaidītākās pārmaiņas – tiek radītas arvien gudrākas datorsistēmas, mākslīgais intelekts ir jau gluži ikdienišķa lieta, tradicionālos materiālus aizvieto modernas tehnoloģijas – pasaule mainās. Un jāmainās arī tiem lielumiem, kuri gadu desmitiem ir uzskatāmi par nesatricināmiem un mūžīgiem. Mainās arī enerģētikas nozare, a/s Sadales tīkls. Kā tas mainās un kādus darbiniekus uzņēmums gaida nākotnē, noskaidrojām sarunā ar uzņēmuma personāla vadības un administratīvo direktori Ingu Bukovsku.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas darba tirgū jau labu laiku ir vērojams kompetentu darbinieku trūkums visās nozarēs. Pārdošana ir viena no jomām, kur tas jūtams visvairāk, jo labs pārdevējs – īpaši auto nozarē – nevar būt kurš katrs. Lai kļūtu par īstu auto tirdzniecības profesionāli, ir nepieciešamas gan atbilstošas zināšanas un personiskās īpašības, gan prasme komunicēt ar klientiem un vēlme nemitīgi mācīties un pilnveidoties. Kas ir labs auto pārdevējs un cik augstu viņi kotējas darba tirgū, stāsta SIA Domenikss valdes locekle Arta Biruma.

Saskaņā ar CV-Online pētījumu, šogad vidējā alga varētu augt aptuveni 6 līdz 7 procentu apmērā. Nozarēs un amatos, kur vidējā alga jau ir salīdzinoši augsta, pieaugums varētu būt mērenāks. Arī ekonomisti paredz algu kāpumu nākotnē. Tiesa, vairs ne tik straujos tempos kā līdz šim.

Latvijas valsts ir pamanījusies vienu un to pašu uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) mantu pēdējo 23 gadu laikā pārdot jau trīs reizes un šajos darījumos nevis saņemt, bet pazaudēt simtiem miljonu eiro.